brūnais (900 1989.g amerikānis)
Posted: Tue Jul 03, 2012 4:08 pm
sveiki ļaudis,
iespējams, ka ir pienācis īstais laiks sacerējumam :)
jeb,
kā es braucu brūno lūkoties...
sākšu no sākuma,
sen senos laikos muterītei bija veca nesmuka mašīna, sarkana,
sābs, laikam 1983, man īsti nepatika (nebija standarta golfins2 vai jetta2), bet bija ok, pa kluso vsk laikā bija ar ko braukt :)
tā šad tad pabraukāju un tas autā pat iepatikās, un vienreiz tehniskās apskates laikā veči (ap 35) (man bija ap 16gadi aptuveni) teica vo šim (saab 900) ir baigi smukie kabri, un kaut kā tas sirdī toreiz iedūrās.
un pa tiem gadiem arī sarkanais bija iepaticies, bet pametis mūsu ģimeni dažādu apstākļu un finašu sakritības rezultātos, un toreiz jau neviens nedomāja par ''projekta auto''.
tad pienāca gads 2006. un man bija reāli labs pārsteigums kāzās - mans kāzu auto bija kabrio melns 1988.gada ļoti labi kopts. vedējtēvs bija par polšu izīrējis priekš kāzām no viena draugu drauga paziņas. kāzās aiz priekiem gandrīz apčurājos :)
tā tā mašīna iepatikās, ka pēc medusmēneša gājām ar auto īpašnieku runāt un arī sarunājam pa milzu naudu nopirkām kabrīti. gāja laiks un pieteicās vecākais dēls, vajadzēja ģimenē otru auto, tika nopirkts 9-3 1999.gada normāls pliks auto bez turbinām un visiem citiem navarotiem, lai nav kam nokārties, un nav jāremontē, tas bija gada 2008. janvārī. pagāja vēl 3 gadi un zaļais saabs darbā tika braukts un lauzts, bet godam kalpoja, tad 2011.gadā pieteicās 2.dēls un sapratām, ka otrajam ģimenes autā būs atkal būs cītīgi jākalpo (pēdējo gadu zaļais vairāk stāvēja nekā tika braukts, jo īsti nebija pēc tā vajadzības). un tika pieņemts lēmums nedaudz finansiāli neracionāls, bet sevi maldināju ar domu, ka finasiāli gudri, zaļais jāpārdod un pa to naudu jāpērk 900og, jo redz, zaļajam vērtība krīt visu laiku, bet 900og nekritīs tikai ļoti lēnām augs. (tā es sevi mānīju :) ) sāku meklēt 900to.
atradu ebayā, vacijā
nosolīju, vinēju, aizlidojām (bijām ģimenē vēl trijatā) uz vāciju,
un atpakaļ caur luxemburgu un briseli, auto pirkums tika apvienots ar atvaļinājumu, braucu uz rīgu.
kāpēc izvēlējos šo auto?
pieļauju, ka esmu vienīgais ar šādu auto modifikāciju (laikam to tā sauc)
auto, ko nopirku ir 1989.gada amerikānis ar automātiskajām drošības jostām, strādājošas pat (spļauju 3x pār plecu), brūns ar nezināmu nobraukumu (spidometrs nestrādā), 2,0turbo, un ar skopo vāciešu veiktiem remontiem (piemēram, kad latvijā veicu pirmo apkopi, servisā teica, ka vācietis bukses esot pamatīgi notinis ar izoleni un uzlicis vecās atpakaļ :), nestrādāja vakuums, kur vācieši vienkārši nebija pareizi sasprauduši vakuuma trubiņas).
lielākā vaina, kas atklājās šajā pavasarī, ka no lūkas cauruma ietecējušais ūdens tiek novadīts pa trubiņu uz aimuguri, uz sānu lūku, bet trubas gals bija aizlocīts, un viss ūdens no turienes sūcās pa apšuvumu uz salona grīdu.
mans plāns uz šo auto - uzticams ģimenes otrais auto, ar minimālu komfortu (kondiconieris, el logi, kruīzs), bez sportiskiem vipendroniem (pagaidām saku), ka netiks sēdināts vai mainītas atsperes vai kas tamlīdzīgs.
ko esmu izdarījis šim auto?
sakārtota ritošā (veiksmīgi iepirkos mūsu forumā :), paldies kungiem), motoram - termostats, vakuuma trubiņas, likvidētas eļas noplūdes, nokrāsota virsbūve vienā krāsā (no vācijas atvedot bija 4 dažādi toņi, un rūsa šur tur), salons tika izjaukts, izžāvēts, novērsti plūdi, izmazgāti paklāji.
kas vēl palicis?
griesti gaida radošo mūzu un pieķeršanos (pašlaik griesti man ir industrālie jeb bez apdares), un priekšējais panelis (bez plaisām) garāžā gaida daļu spidometra (nu kaut kā galīgi nesanāk ar Nilu satikties) lai varētu visu pie vienas reizes mainīt.
mēģināšu arī kādu bildi ielikt, bet tas man kaut kā galīgi nepadodas :)
p.s. kā ģimenes auto šis ir zuperīgs, bagāžniekā var ielikt gan sīkajam ratus, gan vecākajam puikam riteni un citus loriņus, ko piemēram verso man ir pamatīgi jāiespringst lai saliktu, vienīgi tās 2durvis, priekš pavisam maza bērna būtu krietni vieglāk ar 4 nevis 2durvīm
iespējams, ka ir pienācis īstais laiks sacerējumam :)
jeb,
kā es braucu brūno lūkoties...
sākšu no sākuma,
sen senos laikos muterītei bija veca nesmuka mašīna, sarkana,
sābs, laikam 1983, man īsti nepatika (nebija standarta golfins2 vai jetta2), bet bija ok, pa kluso vsk laikā bija ar ko braukt :)
tā šad tad pabraukāju un tas autā pat iepatikās, un vienreiz tehniskās apskates laikā veči (ap 35) (man bija ap 16gadi aptuveni) teica vo šim (saab 900) ir baigi smukie kabri, un kaut kā tas sirdī toreiz iedūrās.
un pa tiem gadiem arī sarkanais bija iepaticies, bet pametis mūsu ģimeni dažādu apstākļu un finašu sakritības rezultātos, un toreiz jau neviens nedomāja par ''projekta auto''.
tad pienāca gads 2006. un man bija reāli labs pārsteigums kāzās - mans kāzu auto bija kabrio melns 1988.gada ļoti labi kopts. vedējtēvs bija par polšu izīrējis priekš kāzām no viena draugu drauga paziņas. kāzās aiz priekiem gandrīz apčurājos :)
tā tā mašīna iepatikās, ka pēc medusmēneša gājām ar auto īpašnieku runāt un arī sarunājam pa milzu naudu nopirkām kabrīti. gāja laiks un pieteicās vecākais dēls, vajadzēja ģimenē otru auto, tika nopirkts 9-3 1999.gada normāls pliks auto bez turbinām un visiem citiem navarotiem, lai nav kam nokārties, un nav jāremontē, tas bija gada 2008. janvārī. pagāja vēl 3 gadi un zaļais saabs darbā tika braukts un lauzts, bet godam kalpoja, tad 2011.gadā pieteicās 2.dēls un sapratām, ka otrajam ģimenes autā būs atkal būs cītīgi jākalpo (pēdējo gadu zaļais vairāk stāvēja nekā tika braukts, jo īsti nebija pēc tā vajadzības). un tika pieņemts lēmums nedaudz finansiāli neracionāls, bet sevi maldināju ar domu, ka finasiāli gudri, zaļais jāpārdod un pa to naudu jāpērk 900og, jo redz, zaļajam vērtība krīt visu laiku, bet 900og nekritīs tikai ļoti lēnām augs. (tā es sevi mānīju :) ) sāku meklēt 900to.
atradu ebayā, vacijā
nosolīju, vinēju, aizlidojām (bijām ģimenē vēl trijatā) uz vāciju,
un atpakaļ caur luxemburgu un briseli, auto pirkums tika apvienots ar atvaļinājumu, braucu uz rīgu.
kāpēc izvēlējos šo auto?
pieļauju, ka esmu vienīgais ar šādu auto modifikāciju (laikam to tā sauc)
auto, ko nopirku ir 1989.gada amerikānis ar automātiskajām drošības jostām, strādājošas pat (spļauju 3x pār plecu), brūns ar nezināmu nobraukumu (spidometrs nestrādā), 2,0turbo, un ar skopo vāciešu veiktiem remontiem (piemēram, kad latvijā veicu pirmo apkopi, servisā teica, ka vācietis bukses esot pamatīgi notinis ar izoleni un uzlicis vecās atpakaļ :), nestrādāja vakuums, kur vācieši vienkārši nebija pareizi sasprauduši vakuuma trubiņas).
lielākā vaina, kas atklājās šajā pavasarī, ka no lūkas cauruma ietecējušais ūdens tiek novadīts pa trubiņu uz aimuguri, uz sānu lūku, bet trubas gals bija aizlocīts, un viss ūdens no turienes sūcās pa apšuvumu uz salona grīdu.
mans plāns uz šo auto - uzticams ģimenes otrais auto, ar minimālu komfortu (kondiconieris, el logi, kruīzs), bez sportiskiem vipendroniem (pagaidām saku), ka netiks sēdināts vai mainītas atsperes vai kas tamlīdzīgs.
ko esmu izdarījis šim auto?
sakārtota ritošā (veiksmīgi iepirkos mūsu forumā :), paldies kungiem), motoram - termostats, vakuuma trubiņas, likvidētas eļas noplūdes, nokrāsota virsbūve vienā krāsā (no vācijas atvedot bija 4 dažādi toņi, un rūsa šur tur), salons tika izjaukts, izžāvēts, novērsti plūdi, izmazgāti paklāji.
kas vēl palicis?
griesti gaida radošo mūzu un pieķeršanos (pašlaik griesti man ir industrālie jeb bez apdares), un priekšējais panelis (bez plaisām) garāžā gaida daļu spidometra (nu kaut kā galīgi nesanāk ar Nilu satikties) lai varētu visu pie vienas reizes mainīt.
mēģināšu arī kādu bildi ielikt, bet tas man kaut kā galīgi nepadodas :)
p.s. kā ģimenes auto šis ir zuperīgs, bagāžniekā var ielikt gan sīkajam ratus, gan vecākajam puikam riteni un citus loriņus, ko piemēram verso man ir pamatīgi jāiespringst lai saliktu, vienīgi tās 2durvis, priekš pavisam maza bērna būtu krietni vieglāk ar 4 nevis 2durvīm
