Greger: tā ļoti īsi izsakoties, twiteri var iztēloties kā lielu vispasaules čatu. Taču ne kā čatu tradicionālajā izpratnē, ir dažas nianses:
1. Viena ieraksta garums ir 140 simboli. Sākumā var šķist, ka wtf, ko tad var pateikt 140 simbolos. Izrādās, ka gana daudz. Ar laiku tu iemācies izteikt savu ātro domu lakoniski. Protams, ja tev ir gara doma, neviens nelidz to uzrakstīt savā blogā palagveidīgi un twiterī ierakstīt anotāciju vienā teikumā un linku uz blogu. Cits twitera lietotājs ierauga tavu postu, izlasa to 140 simbolu ziņojumu un, atkarībā tā, vai radās interese, spiež uz tava linka. Vai arī tu atrodi netā kaut kādu nu woooooow video - tu raksti twiterī "Puikas tādā un tādā valstī ar tādu un tādu auto dara to un to [un links]". Ok, ar linku mešanām twiterī nevajag aizrauties, ja vien tas tiešām nav kaut kas tāds, kas jāredz visiem.
Tas ieraksta garuma ierobežojums ne tikai iemāca rakstīt īsāk (ne tā kā es, skatos, ka atkal sāku te izplūst) un domāt par to, cik daudz mēs ikdienā veltam laiku, rakstot to, ko varbūt varētu rakstīt īsāk, bet arī atvieglo dzīvi lasītājiem. Ja tas būtu milzīgs čats, kur katrs muld cik grib, tad tam visam izsekot līdzi nebūtu reāli. Īsos ierakstus var samērā ātri lasīt pa diagonāli.
2. Tu vari izvēlēties, ko lasīt. Twitera terminoloģijā runājot - fallovot/sekot citam twiterotājam. Tas nozīmē to, ka tev, sākot lietot šo resursu, negāžās virsū nevēlamas informācijas gūzma, no kuras nevar atkauties. Nē, tu pats saķeksē tos avotus, kuru ierakstus gribi redzēt un kurus nē.
Twiterī tie lietotāji ir dažādi. Ir privātie konti, ir uzņēmumu konti. Neviens neliek sekot privātajiem, kas raksta "ooo, pamodos, ārā spīd saule, eju apēst bulku ar kafiju un tad uz darbu" un tā katru otro rītu. Ok, tādas lietas arī retais raksta vairs. Bet reku teiksim Mixeris -
http://twitter.com/mixeris2 - ne jau katram šķitīs interesantas viņa piezīmes, kuru vietu viņš tur kartingos ieņēma, utt. Bet man juška, ka man interesēs pasekot viņa ikdienas nodarbēm. Ja viņš sāks rakstīt bulšītu par brokastīs apēsto olu skaitu, tad vienkārši atteikšos no viņa ziņām - unfollowošu.
Raksta arī uzņēmumi, juridiskas personas. Saturs un ierakstu regularitāte atšķirās. Piemēram, es sekoju Googlei.. jo.. em gari stāstīt. Ok, cits piemērs - sekoju NekāPersonīga un LtvPanorama. Var rasties jautājums - a nafiga, var tak pa teļļuku palūrēt, var netā palūrēt, var viņu webā kaut ziņu virsrakstus palasīt. Bet tas prasa manu laiku! Kāpēc man skatīties ziņu sižetu, ja īss pārskats max 140 simbolu garumā pats atnāk pie manis. Un, ja mani kaut kas nu ļooooti ieinteresēs, varēšu klikšķināt uz pievienotā linka un skatīties video ar visu sižetu. Atver tvnetu un palasi pēdējās ziņas - vai nav tā, ka daļu rakstu varētu mierīgi pateikt vienā teikumā? Un ne vienmēr pietiek ar pirmās rindkopas izlasīšanu, lai izkristalizētu to svarīgāko teikumu. Juridiskās personas taisa arī visādas reklāmas kampaņas, piedāvā kaut ko vinnēt saviem sekotājiem, utt. Teiksim Olympic Casino uzrīkoja bezmaksas pokera turnīru ar reālām balvām, utt.
3. Ja tu raksti atbildi kāda cita twiterotāja ierakstam, to redzēs tikai tie twiterotāji, kuri ir pierakstījušies saņemt gan tavus, gan tā pirmā džeka ierakstus. Un šī vot ir fīča pa pirmo, kuru dažkārt prasās arī forumā. Respektīvi - Janka ieraksta kaut ko, Petjka raksta atbildi viņa ierakstam. Ja Gregers seko tikai Jankam, tad Petjkas atbildi neredz, tikai to pirmo Jankas ierakstu. Tas pats, ja Gregers seko tikai Petjkam - neredz ne Jankas ierakstu, ne Petjkas atbildi Jankam. Līdz ar to nav putra, kurā tu nesaproti, kas un kam kādā kontekstā ir teikts.
Piemēram, ja tu atvērsi pa taisno manu accountu
http://twitter.com/edijs, tu tur redzēsi visādus murgainus ierakstus un var rasties jautājums - what da fak, kas tas par spamu te, neko nesaprotu, nafig man to vajag. Reāli ir tā, ka visi tur redzamie ieraksti, kuri sākās ar @kautkas, ir manas atbildes konkrētajiem cilvēkiem un konkrētiem izteikumiem. Ja tu būsi pierakstījies tikai maniem twītiem, tu to visu savā pirmajā lapā nemaz neredzēsi. Redzēsi tikai manus pamatierakstus. Un tiklīdz tu pieraksties teiksim
http://twitter.com/pokerklubs, tā tu redzēsi gan viņu ierakstus savā pirmajā lapā, gan manas atbildes viņiem. Utt.
Nav noteikti jālieto twiteri caur webu, ir arī kaudzēm visādas aplikācijas, ko lietot savā datorā. Ar tām aplikācijām ir ērtāk. Teiksim bilžu pievienošana - es vienkārši velku uz Desktopa esošo jpg virsū twiterprogai, tā automātiski manu jpg iemet kaut kur webā un manā ierakstā ieliek tikai linku. Tas pats ar aplikācijām, kas ir telefonos - tu ej pa ielu, noknipsē kaut ko interesantu, hops hops un nākamā brīdī šī bilde jau ir nopublicēta tavā twiterkontā ar īsu tavu piebildi. Tjipa "re kāds smuks 96 uz tādas un tādas ielas".
Jā, pie tam, lietojot twiteri arī telefonā, tu vari uzņemt informāciju arī tajos brīžos, kad citādi to nevarētu. Tjipa.. Sēžot uz poda tak neņemsi kompi līdzi, vai ne? (Gadās, bet tikai pie smagākiem gadījumiem.) Un pat ja paņemtu, vairāk jau par pāris ziņām spiediena laikā neizlasītu. Tas pats ar avīzi. Savukārt telefonā tu pavisam mierīgi vari paspēt izlasīt pēdējo dažu stundu ierakstus twiterī. T.i. - tev nav jāizbrīvē laiks savā noslogotajā darba dienā twiterim, tu vienkārši vari twiteri iestarpināt tur, kur neko citu nesanāk darīt. Arī ejot ārā uzpīpēt var pie viena izlasīt, kas jauns twiterpasaulē. Ja tur tiešām ir kas labs, tad atgtiežoties pie kompja var pačekot sīkāk.
