Vakar vakarā atbraucot mājās, piefiksēju, ka pazudis viens diska vāciņš. Škrobe jau tā visnotaļ lieta, jo šie vecie vāciņi tak nemētājas katrā šrotā, bet tiek tirgoti kopā ar diskiem. Jaunus arī laikam nereāli dabūt, jāgaida vien kāds piedāvājums ībejā. Esmu vairāk kā pārliecināts, ka vāciņš nevarēja vienkārši izkrist, jo es ik pa laikam pārbaudu un secinu, ka tie turās savās vietās stingri. Un, ja jau pēc vairākām lidlauka apmeklējuma reizēm nekas nav kritis ārā, tad neredzu iemeslu tam notikt, pieklājīgi braucot pa ielu. Un lielās bedrēs padzīvoties nav sanācis pēdējā laikā.
Auto stāv praktiski zem loga. Dzīvoju pirmā stāvā un, ja atveru logu, tad no mana degungala līdz Saab`a durvīm ir aptuveni desmit metri. Pret logu esošā puse pat ir labi apgaismota, turpat blakus ir laterna, taču otrā pusē jau sākās tumsa. Taču ne tāda tumsa, lai es, sagribot kaut ko kādam nozagt, riskētu tur tupus rāpus slapstīties un knibināties. Pietiek kādam pienākt pie loga, lai redzētu arī tur pustumsā notiekošo. Taču laikam jau atsaldeņiem no tā ne silts ne auksts - viņi zin, ka, kamēr es ar beisboleni apakšbiksēs izskriešu uz ielas, viņi sen būs gabalā.
Parasti, kad iepīkstās auto signalizācija, es lecu ārā no gultas, skrienu pie loga, demonstratīvi un skaļi atveru logu, kādu brīdi demonstratīvi blenžu apkārt, tad tikpat skaļi logu aizveru. Ar domu, ka, ja nu kāds sākumā pabaksta auto tīri testa nolūkos, lai redzētu, vai īpašnieks ir nomodā. Parasti jau auto tuvumā nav nevienas dzīves dvēseles, retu reizi redzams kāds mincītis garlaikoti aizslājam. Un nav starpības, vai plkst. ir viens, divi vai trīs naktī - kaut kāds dačiks man galvā ļauj pamosties pie tiem trīs pīkstieniem arī pie vissaldākā miega. Tiesa, aizpagājušo nakti, lai gan skaņas signāli manu miegu patraucēja, tomēr noslinkoju un no gultas neizlīdu, pārlieku saguris jutos.
Šorīt izeju no mājas un redzu, ka kāds ir ļoti uzcītīgi mēģinājis tikt iekšā manā auto. Ir izlobīta vadītāja stikla ārējā apakšējā gumija, pa pusei arī aizmugurējam logam. Bet Saab`am jau tur nav plika gumija kā, cik atceros, bija Fordam, nav tik vienkārši viņu noraut. Tāpēc tur ir sirsnīgi bakstīts ar kaut ko asu, sabojājot arī durvju krāsu. Labi, lai runā bildes.
Nesaprotu tikai, kādam šitam bija jēga. Mēģināt atmūķēt durvis, lai dzītu prom? Nedomāju, ka kādam nopietnam autozaglim interesē padsmit gadus vecs Saab`s, kurš pie tam nebūt neizskatās pēc konfektes. Kaut kādi puišeļi, kas vienkārši grib pabraukāties? Bet tur tak apkārt pāris BMW stāv, viens smuks E30 pie tam, tak var tos ņemt. Vai arī loģika meklējama tieši apstāklī, ka mans pāris mēnešus apzināti nemazgātais Saab piemājas autoparkā sāk izcelties tieši kā šrots, ko varētu būt viegli atmūķēt un aizdzīt? Un kāpēc aizmugurējās durvis jāloba vaļā? Ok, ja es taisītos auto dzīt projām, laikam jau rīkotos tāpat - vispirms jātiek salonā, tad jāsagaida, kamēr signalizācija apklust, tad lēnām pēta, kurus vadus apraut un salaist pa taisno, visbeidzot mēģināt šķilt un laisties lapās. Protams, ka ar atvērtām durvīm iegūstam vairāk laika, nekā ar skaļu blīkšķi izbelžot stiklu. Bet jautāju vēlreiz - kuram, bļin, ir vajadzīgs vecs Saab? Pārdot viņu nevar. Uz detaļām arī nebūt tik ātri neaizies. Zagt Aero krēslu dēļ? Arī variants. Bet, ja gribētu tikai nospert maģi, tad tak var izsist stiklu. Un tā pat būtu bijis krietni labāk, jo stikli vēl pārītis lieki mūsu pašmāju šrotā ir atrodami.
Tagad nezinu, kā man būt. Saskrāpētās durvis laikam derētu ar kaut ko apstrādāt. Būtu tikai mazas švīkas, varbūt varētu izpulēt. Bet tur ir dziļāki caurumi arī, kuri pavisam noteikti sāks rūsēt ar laiku. Arī izskatās pretīgi. Tās gumijas apmales laikam jau nāksies vien likt atpakaļ kaut tāpēc, lai tur netek ūdens iekšā durvīs. Bet pastāv iespēja, ka man nākošā naktīs atkal kāds viņas apravēs. Pieņemt, ka noziegumā brīdī patraucēti zagļi neatgriezīsies pie sava nedarba? Bet vairāk jau ož pēc atsaldeņiem, nevis nopietniem zagļiem. Reāli kur citur auto pie mājas likt nav. Līdz šim tieši domāju, ka mana māja tādā drošā vietā, patālāk no ielas, kur varbūt kāds nariks kādreiz brien garām un aiz gara laika sadomā izsist stiklu. Tāda klusa vieta, pie pašas Daugavas māja, diez ko bieži nemana apkārt vazājamies aizdomīgus tipus. Bet nē, še tev. Turēt stāvvietā arī īpaši nevelk, jo nezinu, vai es teiksim desmitos vakarā baigi gribu no stāvvietas nākt līdz mājai ar laptopa somu plecā. Bet gandrīz vai sanāk, ka nav citu variantu.
