Labi, tad es nākamo dzinēju mapošu tā, lai sprādzieni ir maksimāli karsti :D Nu, lai sadetonē kādus 1000 zirgspēkus! :P

Man liekas, diskusija atkal aizgājusi nepareizā plāksnē - tiešām, bez etanola glāzes nekur :D

Es neuzsveru 900-950degC atšķirību etanolam un benzīnam, es uzsveru vairāk jaudas. Oktānskaitlis taču augstāks! Mēģinot noņemt tik pat daudz jaudas no benzīna, sāksim detonēt. Detonācija pacels temperatūras.

P.S. Tā stāsta, ka etanols dzesējot turbīnas sakarsēto gaisu 4.5 reizes labāk par benzīnu. Efekts uz degmaisījumu visnotaļ pozitīvs. Līdz ar to arī uz jaudu.

Cienījamie eksakto zinātņu profesori, apgaismojiet mani, vienkāršu sociālo zinātņu maģistru, vai tad tiešām ir svarīga temperatūra pie kādas sadeg gāzes degkamerā, jeb tomēr svarīgs ir ātrums ar kādu gāzes izplešās detonācijas brīdī!?

Piemēram, pneimatiskais ierocis lodi izgrūž no stobra pateicoties saspiestaam gaisam, kas izplešoties lodi izgrūž no stobra. (karstuma tur nav nekāda).
Paņemam tādu arhajisku šaujamieroci, kā muskete un papētam tā darbības principu. Melnais šaujampulveris detonācijas brīdī liek gāzēm musketes stobrā izplesties un izgrūst lodi no stobra!Daudz karstuma, daudz melnu dūmu, bet efektīvā šaušanas distance īpaši nepārsniedz pneimatiskā ieroča parametrus.

Muskete = 76 benzīns sābā :) Tūliņ panesīsies par kinētisko enerģiju un temperatūru, polundra!

elmo wrote:Cienījamie eksakto zinātņu profesori...

Es gan ne tuvu neesmu profesors, bet mēgināšu.
Sākumam izskatīsim Tavus piemērus.
(Izlaižam tehniskās nianses, atstājam tik fizikālo jēgu).

Piemēram, pneimatiskais ierocis lodi izgrūž no stobra pateicoties saspiestaam gaisam,

Pareizi.

kas izplešoties lodi izgrūž no stobra. (karstuma tur nav nekāda).

Nepareizi.
Gaisa izplešanās ir sekas. Cēlonis, kādēļ lode sāk kustību, ir spiediena atšķirības lodes priekšpusē un aizmugurē. Priekšpusē ir atmosfēras spiediens, pakaļgalā, tas, no cilindra. Un jo lielāka šī spiedienu starpība, jo lielāks paātrinājums tiek piešķirts lodei.
Sekas - lode, kustoties mazākā spiediena virzienā, atbrīvo telpu, kur izplesties saspiestajam gaisam.

Melnais šaujampulveris detonācijas brīdī liek gāzēm musketes stobrā izplesties un izgrūst lodi no stobra!Daudz karstuma, daudz melnu dūmu, bet efektīvā šaušanas distance īpaši nepārsniedz pneimatiskā ieroča parametrus.

Ja mēs neizlaižam būtiskas procesa sastāvdaļas, tad tas skan šādi:
Aizdedzinot pulveri, sākas oksidācijas process. Šīs ķīmiskās reakcijas rezultātā izdalās gāzes un siltums, kas , savukārt, sakarsē šīs gāzes. Pie nemainīga tilpuma, gāzēm izplešoties temperatūras ietekmē, rodas spiediens. Šis nemainīgais tilpums saglabājas, līdz neiestājas jau pieminētā spiediena starpība un lode nesāk kustēties. Un atkal, jo lielāka spiedienu starpība, jo lielāks paātrinājums tiek piešķirts lodei. Un jo lielāka sadegšanas temperatūra, jo lielāks spiediens.
Gas Laws

Atšķirība starp gaiseni un musketi ir tikai tā - kas dara darbu, lai saspiestu gaisu. Pirmajā gadījumā tas ir cilvis, kas ar savu spēku saspiež gaisu cilindrā, otrajā, tas ir pulveris. Tas, ka pulveris rada gāzes ir fakts, nav zināms ko rada cilvis, kad viņš, vaigus piepūtis, mēģina salocīt gaiseni, tādējādi ar sviru un virzuļa palīdzību saspiež gaisu cilindrā. :woohoo:

Ak jā, ir vēl kāda atšķirība. Musketes stobrs sakarst, bet gaisenes stobrs apledo. :laugh:

Par sadegšanas ātrumiem citriez, šon jau vēls.
;)

Grippen wrote:Muskete = 76 benzīns sābā :) Tūliņ panesīsies par kinētisko enerģiju un temperatūru, polundra!

:laugh: :laugh: :laugh:
Jā, kamērt neizspiedīšu no Tevis visu potenciālo enerģiju!
:laugh: :laugh: :laugh:

Nīgrais.... Pameklē tomēr pamatojumu arī tam, ka izplūdes gāzu temperatūra zem slodzes pazeminās ;) Mana praktiskā pieredze un novērojumi kkā neiet kopā ar šo apgalvojumu.

Arnijs wrote:Nīgrais.... Pameklē tomēr pamatojumu arī tam, ka izplūdes gāzu temperatūra zem slodzes pazeminās ;) Mana praktiskā pieredze un novērojumi kkā neiet kopā ar šo apgalvojumu.

Man domāt, ka problēmas sagādā mans teksts:

Un, jo vairāk mēs slogojam motoru, t.i. neļaujam gāzu spiedienam brīvi nospiest virzuli uz leju, jo zemākas izplūdes temp. (saprāta robežās, protams).

Tas ir domāts tā, ka pie nemainīgiem jebkuriem RPM un dozācijas, motoram strādajot tukšgaitā, siltuma daudzums izplūdes gāzēs un siltuma daudzums, kas tiks novadīts motora dzelžos būs lielāks, kā tad, ja motors tiks slogots, t.i. tiks braukts ar kādu noteiktu robu. Piem. tukšgaitā uz vietas stāvot, motora un atgāzu temperatūra būs augstāka, kā tad, ja es braukšu šai pašā režīmā ar otro ātrumu.

Labi, mēģināšu ko samurgot, lai kautkā izlocītos. :laugh:

Ņemšu talkā pirmo termodinamikas likumu. Adoptējot to mūsu gadījumam var teikt tā: Siltuma daudzums ko iegūstam sadedzinot degmaisījumu cilindrā, ir vienāds ar virzuļa veikto darbu plus siltumu, kas `paliek pāri`.
Formula varētu izskatīties šādi T1=A+T2
Kur
A - Darbs ko veic gāzes
T1 - Gāzu temperatūra maisījumam sadegot
T2 - Temperatūra, kas sastāv no atgāzu temperatūras un temperatūras, par kādu tiek uzsildītas cilindra darba virsmas.

Tad:
T2 = T1 - A

Darbs savukārt ir Spēks kāds tiek pielikts virzulim to pārvietojot no augšējā nāves punkta līdz apakšējam.

Pie motora darbības bez slodzes (Spēks kas japieliek virzulim lai to pārvietotu ir mazs) A ir neliels un līdz ar to, kā pēc formulas redzams, T2 ir lielāks. Savukart, zem slodzes (spēks, kas jāpieliek virzulim lai to pārvietotu ir liels(lielāks kā darbībā bez slodzes)) A ir lielāks, līdz ar to T2 ir mazāks.

Nu kaut kā tā, ceru, ka vienkārši un saprotami.
Labāk būtu to visu izskaidrot pie etanola! ;)

P.S.
Neviens jau nestrīdas, ka mēs varam sadedzināt daudz vairāk benžuka un līdz ar to izplūdes temperatūras ceļas un rores paliek sarkanas. Kur tad šīs liksies, ja iekšdedzes motora lietderības koif. ir labi ja 40 (baigsss optimists! :cheer:). Pārējie 60% siltuma aiziet cūkām.
:)

Nīgrais wrote:

P.S.
Neviens jau nestrīdas, ka mēs varam sadedzināt daudz vairāk benžuka un līdz ar to izplūdes temperatūras ceļas un rores paliek sarkanas. Kur tad šīs liksies, ja iekšdedzes motora lietderības koif. ir labi ja 40 (baigsss optimists! :cheer:). Pārējie 60% siltuma aiziet cūkām.
:)

Kad pēdējo reizi biju Zviedrijā sanāca runa ar vienu gīku kā Tu, Nīgrais. :) Viņš pats liek kopā Harlijus un tagad mēģina restaurēt kaut kādu 70. gada Mustangu. Viņš teica, ka SAAB tagad strādā pie kāda slepena projekta, lai uzlabotu iekšdedzes motora lietderību. Lai tie 60% netiktu cūkām. Nezinu cik daudz tur taisnības, nezinu vai tas ir iespējams, bet tā 'viena tante' teica...:P

Tas ir domāts tā, ka pie nemainīgiem jebkuriem RPM un dozācijas, motoram strādajot tukšgaitā, siltuma daudzums izplūdes gāzēs un siltuma daudzums, kas tiks novadīts motora dzelžos būs lielāks, kā tad, ja motors tiks slogots, t.i. tiks braukts ar kādu noteiktu robu. Piem. tukšgaitā uz vietas stāvot, motora un atgāzu temperatūra būs augstāka, kā tad, ja es braukšu šai pašā režīmā ar otro ātrumu.

Vai tad, piemēram, SAAB benzīna dzinējam pie slogota motora kādā robā varēs noturēt tos pašus RPM bez mazāka degvielas daudzuma/lielāka gaisa daudzuma t.i. bez stoich izmaiņām? Maisījumam liesinoties neaugs temperatūras? Vai arī - turbīnai nodrošinot lielāku spiedienu un degvielas sistēmai vairāk degvielas - reakcija nekļūs karstāka?