Vakar sanāca izbrauciens ar 91.gada Audi 100. Redzesloka paplašināšana, tā teikt.
Sanāca garāks gabaliņš, līdz Kuldīgai un atpakaļ, nedaudz vēl pa Rīgu.
Patīkami pārsteidza - kluss salons, tiešām kluss. Varētu pat sacensties ar sētā mītošo E90 bembīti. Un tam auto ir 600k nobraukums!!! Auto ir valsts īpašums, tātad aprūpēts gan jau visus garos mūža gadus godam un arī trakulīgu jauniešu rokās gan jau nav bijis. Vizuāli kopts, no puvuma ne smakas, salons arī priekš tāda nobraukuma itin zolīds. No piekares arī nevienas skaņas, ripo klusi un gludi. Protams, uzvedas uz ceļa kā jau gultai pienākas, taču piedomājot līdzi un netaisot pārlieku straujus manevrus, var sadzīvot. Brīžam pat šķiet, ka uz tā rēķina iegūtais komforts ir tā vērts.
Biju gan domājis, ka
simtajā auģikā vietas ir vairāk, tas taču savulaik tāds kā piektais bembis vai MB E klase skaitījās, bet nekā, salons kā salons. Ok, varbūt aizmugurē sēdošajiem kājām vairāk vietas, taču uz tā rēķina pakaļējā beņķa sēžamā daļa ir mazāka un bagāžnieks vispār ir parodija par bagāžnieku. Man bija jāved trīs datori un viens printeris - no rīta tas bija iemests 9k bagāžniekā kopā ar vēl visādu citādu drazu. Audi bagāžniekā tik vien kā tie trīs datori un printeris salonā.. Ok, pieņemsim, ka esmu izlepis ar 9k bagāžnieka izmēriem - tātad Audim ir bagāžnieks, bet Saabam ir kravas kaste.
Tālāk - motors. Jēziņ... Sajūtas diezgan skarbas, kad tu min vai nemin, bet tas auto spītīgi uzņem ātrumu pēc saviem ieskatiem.
Sākumā pat baidījos pārlieku mocīt - kārba aptuveni tik gara (vai, pareizāk sakot - īsa), cik 9k īsā kārba ar 4.45 koeficientu. Respektīvi, kad spidometrā 100, tahometrā 3k, 115=3.5k, 125=4k. Ok, 900og ar tomātkārbu ir līdzīgs apgriezienu diapazons virs 100kmh, taču tam atkal nav tik griezīga motora skaņa.
Atsaucīgums virs 100kmh Audim ir tuvu nullei, tāpēc man vairs nav brīnums, kāpēc ļautiņi, kas joprojām pārvietojas ar šo kultūrvēsturisko vērtību, čuņčina lēnām pa maliņu.
Kādreiz zāle bija zaļāka un automašīnas pārvietojās lēnāk - toreiz varbūt bija auto uz goda. Šodienas satiksmē iekļauties tiešām grūti. Pēc kādiem 100 norullētiem kilometriem gan es biju jau maķenīt piešāvies, nebija tik traki. Bet tas vairāk pateicoties tam, ka ceļš bija salīdzinoši tukšs. Ja būtu biezāka satiksme, tad čau - apdzīšanas iespējas nekādas, vari vien vilkties fūrei pakaļā n kilometru garumā vai arī piestāt malā, pagaidīt un tad pēc laika braukt jau citai fūrei pakaļā.
Mmm, bet kā mans Saabs vakar pēc tam lidoja, kad atkal tajā iekāpu!
Man uz brīdi pat salikās, ka neko vairāk par stock Aero jaudu nevajag pilnai laimei!