Jbl tumba,tas tāds jauniešu fetišs. Tur tik rīb un rodas skaņa - troksnis.
Pašam mājās yamaha resīvers,vecs modelis,bet mani apmierina jau 18 gadus. Tas viss tika papildināts ar athena tumbelēm un subu. Bija arī minidisku deka,bet tiklīdz attīstījās wifi,atteicos no tā. Tagad caur wifi klausies no telefona,datora vai citas ierīces. Kad gribu varu vienkārši fonā paklausīties ko foršu 5:1 netraucējot kaimiņus un dzirdot visus efektus,bet kad uznāk dullais,tad pārslēdz 5:1 sistēmu uz music un tad lai tā kaste rīb. Platiniekam ir plašs jēdziens - katram ir savs trokšņu līmeņa filtrs. Vairākums to izmanto atskaņojot uz stereo pastūža - atceroties vecos laikus. Diezgan plašs loks pastūzi ņem lampinieku ,jo skaņa ir mīksta,klasiska. Un tomēr - viss atkarīgs no telpas,sienām! Ja sāksi ņemties ar to,tad noteikti plāno ,ka lēti tas nebūs. Uzdod sev jautājumu - cik es esmu mājās un ko daru šinī laika posmā!!!

Dainis wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 8:44 pm Vinils ir kruti... Vislabākā skaņas kvalitāte.. Jo vinilā ierakstīts 1:1.

1:1 no kā?
Nu, parādi man Rammstein kvalitatīvu ierakstu.

P.S. Vinila īpašums nav tajā, ka ierakstīts "1:1" ko tas nenozīmētu.
Piemēram paklausies Kosheen darbus. Tie ir riktīgie "elektronšiki", viņi raksta savu mūziku uzreiz ciparu formātā. Bet tāpat ražo arī plates. Tad ko Tu tieši sauc par "1:1"?

saule wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 9:25 pm Tas vinils tak čerkst, kā sūdīgi uzregulēta radiostacija vecos aparātos.

...bet spotifais un blūtūs JBL tumba pilnīgi apmierina ikdienas vajadzības...

Piekrītu, ikdienā staipīt pastūzi, skandas un plašu atskaņotāju ar platēm nav parocīgi, tas ir fakts!

hofmaks wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 10:41 pm Diezgan plašs loks pastūzi ņem lampinieku ,jo skaņa ir mīksta,klasiska. Un tomēr - viss atkarīgs no telpas,sienām! Ja sāksi ņemties ar to,tad noteikti plāno ,ka lēti tas nebūs. Uzdod sev jautājumu - cik es esmu mājās un ko daru šinī laika posmā!!!

Labi aprakstīti soļi Stereo attīstībā.
Bet līdz posmam "telpa un sienas" var diezgan viegli un nemanāmi iztērēt ap 10k

lawyer wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 3:54 pm
Esošā ir Logitech 5.1 sistēma

Admin, varam slēgt topiku

lawyer wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 3:54 pm
Vadi tie paši, kuri nāca līdzi + divi bija Elkor par bargu naudu pirkti super garie

Edgar, ELKOR un SKAŅA ir divi savstarpēji izslēdzoši jēdzieni. ELKOR un TROKSNIS gan labi saderās.

Rezumējot - Vinilu pērk vai nu hipsteri, vai tie, kas jau gana iztestējuši "ciparu" skaņu, un tomēr grib "siltu lampas skaņu".
Pašu atskaņotāju, nesliktu, var pat pa kādiem 200-300€ nopirkt. Bet lai atklāt šī galda potenciālu uz visiem 146%, var nolocīt mierīgi 3k+ uz Stereo sistēmu. Esi gatavs?

P.S. un vispār runājot, ka "Īstā skaņa" ir Mono skaņa

KoreFun wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 10:52 pm

Dainis wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 8:44 pm Vinils ir kruti... Vislabākā skaņas kvalitāte.. Jo vinilā ierakstīts 1:1.

1:1 no kā?
Nu, parādi man Rammstein kvalitatīvu ierakstu.

P.S. Vinila īpašums nav tajā, ka ierakstīts "1:1" ko tas nenozīmētu.
Piemēram paklausies Kosheen darbus. Tie ir riktīgie "elektronšiki", viņi raksta savu mūziku uzreiz ciparu formātā. Bet tāpat ražo arī plates. Tad ko Tu tieši sauc par "1:1"?

1:1 ir analogais ieraksts... Tas nav konvertēts nekādos citos formātos... Es vairāk kā 15 gadus darbojos DJ jomā.

Te jau viss atkarīgs arī no budžeta. Domāju - ja esi gatavs izlikt mazāk par 1k, nekādu jēdzīgo ieskatu vinila skaņas pasaulē negūsi. Pa lielam tā būs zemē nomesta nauda. Iesācēja komplektiņš tāpat pavilks uz kādiem 1k+, kur pats atskaņotājs uz 300-400Eur, daudzmaz sakarīgs pastūzis (nu kkāds Marantz, Yamaha vai tmldz - vēl tikpat) nu un tumbiņas arī kkur tādās pašās naudās (vismaz), ja gribi daudzmaz kvalitatīvus korpusus un komponentes. Bet tas tiešām būs tikai "basic" kits, lai varētu sākt saprast atšķirību, ko dod winyl skaņa. Tālāk jau seko vidus gals nu tā ap 5k un vēl tālāk - izvirtības ar Thorens atskaņotājiem un McIntosh pastūžiem + vēl tam klāt nopietnas tumbas un tas viss nostājas Hruščovkas dzīvokļa vērtībā

Vismaz tagad sapratu Romāna uzstādījumu - vinils > lampu pastūzis Te arī veidojas tās izmaksas

Cik es saprotu, tad CD ir attīrīta, sterila skaņa, bet vinilā nekas nav attīrīts

Es vinila pielietojumu redzu ierakstiem, kurus var noklausīties visus no sākuma līdz beigām, tā nudien nav ikdienas padarīšana

Es saliku savu sistēmu beidzot un visu saslēdzu - viss joprojām darbojas, tikai tumbiņas tagad visas ir reāli čupā vienā

Romān, ar kaut ko jau ir jāsāk - vinils + lampinieks pat nedrīkst šajā ceļojumā būt pirmā stadija

Lawyer... Lampinieks ir audio gurmāniem! Vinilu drīkst klausīties arī uz laba tranzistornieka.

Arnijs wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 11:52 pm ..daudzmaz sakarīgs pastūzis (nu kkāds Marantz, Yamaha vai tmldz

Jau kādus gadus 10 neražo neko jēdzīgu šie divi. Plakana "japāniskā" skaņa vien ir.

Arnijs wrote: ↑Sun Dec 30, 2018 11:52 pm izvirtības ar Thorens atskaņotājiem un McIntosh pastūžiem...

McIntosh tiešām ir izvirtība, jo tam izstrādājumam jāmaksā vismaz divreiz lētāk. Bet nē, piekarina lampiņas, bultiņas un aiziet tirgot pa bargo naudu.

Katram savs jaukums - saspiestam failam, CD, vinilam, vai lentai. Grūti iztēloties vai skaistam skaņdarbam ir svarīgi kādā formātā tapt.

Labprāt aizietu pie kāda ciemos paklausīties, kā skan vinils komplektā ar lampenieka jaudas kasti.. Esmu par visiem simts pārliecināts, ka atšķirība ir labi dzirdama un man patiktu. Taču jautājums, kā jau te Hofmaks rakstīja - cik bieži esi mājās un, sēžot dīvānā, klausies mūziku absolūtā mierā, malkojot labu vīnu. Man pēdējos gadus desmit tā nav sanācis.. Pieņemu, ka kādudien, kad bērni būs lieli un devušies savās dzīves gaitās, labprāt ieviesīšu sev mājās "krutu" audio sistēmu, taču pagaidām, redzot aptuvenos ciparu uzmetumus, pirmais, kas nāk prātā - jobcik, cik tur koncertus var apmeklēt klātienē! Un atļaušos izteikt minējumu, ka gūtās emocijas kopsummā sitīs augstāku vilni, kā reizi mēnesī pasēžot vienam dīvānā ar vīna glāzi.

Vinils, teorētiski, nekad nebūs bagātāks par digitālu ierakstu, audio biezuma ziņā. Tam ir pavisam vienkārši fiziski ierobežojumi - gropju dziļums. Atkarībā no klausāmā žanra, tam var, un var nebūt ietekmes uz gala rezultātu.
Vinils ir pederastija un naudas bedre, un gala rezultāts atkarīgs no maka biezuma.
Iesākumam pietiks ar vinila deku pārsimt eiro robežās, kam ir kvalitatīva galva, un lai neiztērētu anormālu naudu, var ņemt ar built-in pre-amp, piejūgt to klāt pie tavas logitech sistēmas, un ar vieglu smaidu skatīties, kā griežas plates. Sākumam, lampu pastūži, ir tik pat vajadzīga lieta, kā Saabam 35 Garretts. Sākotnējo niezi vienkāršais setups apmierinās, un ja sāks likties, ka kaut kas nav, un var atvēzēties nopietnākam inventāram, lēnu garu to visu var piepirkt klāt. Kā Romāns minēja, viss atkarīgs no individuālās dzirdes un uztveres, kas ir labs, un kas ir slikts. Absolūtais vairums neatšķirs loseless ierakstu no saudzīgi kompresēta, kaut 320kbit/s, kas ir tikai normāli.
Iesaku pasērfot ārzemju audiofīlu/vinilu forumus, to ir daudz, kā arī, ja ir iespēja kaut kur paklausīties, kā skan konkrēts setups, tas ir tikai bonuss. Vinyl for beginners - iekš Googles, paver daudz dažādu rakstu, no kuriem var izsijāt sev šķietami derīgu info un par tehniku. Var atrast arī pastūžus pa 50k, bet vai tas ir naher vajadzīgs?

Jāpiebilst, ka pastāv milzu atšķiŗiba starp vinila skaņuplatēm kuras izgatavotas ca. līdz 80 gadu beigām un tām, kas "iespiestas" mūdienās. Pie vainas ir ieraksta tapšanas process un tajā izmantotie nesēju formāti.

Naivajos laikos "master" ieraksts tapa vairākās kārtās uz magnētiskās lentas bez "izvērstas digitālas apstrādes/filtrācijas", kas pieļāva zināmu dabīgu trokšnu "nanolīmeni" (hiss), kā arī atseviškiem indivīdiem ļāva apgalvot, ka ierakstā iespējams saklausīt/sajust mūzikas instrumentu "pēcvibrācijas".

Tai pat laikā katrs studijas cikls/kārta ieviesa niecīgas skaņas kropļojumu komponentes, ko izraisīja priekšmagnetizācijas strava (BIASS) - bez tās ieraksts lentē nav iespējams, kā arī sīksīkas lentes kustības ātruma izmainas (detonācija, jeb "wov and flutter"). Tas viss īpaša gravēsanas procesa rezultātā tika parnests uz "galveno" vinila iespiedšablonu un tad jau pa ķēdīti tālāk līdz ierakstu veikalam. Gala produkts glabāja visus iepriekš aprakstītos sīktraucējumus, "efektus" un ko tik vēl nē

Savukārt 70 gadu patērētāji galvenokārt lietoja tādus atskaņotājus, kas atbilda laikmeta tehniskajām iespējām un maka biezumam. Standarta risinājums piedziņai bija vienfāzes asinhronie kondensatora elektromotori, kuri labākajā gadījumā disku grieza caur skriemeli un lateksa siksniņu. Pieminētie motori pēc būtības nespēj noturēt stabilus apgiezienus - tie cēli "peld" līdzīgi kā tukšgaita Saab 900 og . Līdz ar to visam klāt nāca arī paša atskaņotāja radītie detonācijas kropļojumi. Precīzie soļu/daudzfāzu uc. motori bija tikai premium segmentā, vai par samērīgām naudām nāca vēlākos gados.

TOMĒR - šo traucējumu kopums radīja "iespaidu", ka atskaņotā mūzika ir "dzīva", it īpaši salīdzinot ar 80 gadu sākumā ieviesto CD. Pēdējam, pat ja "master" ieraksts bija tapis uz lentas, procesa tālākajā gaitā vienalga nācās diskretizēties/digitalizēties, jeb kļūt dzidram, precīzam & sterilam - 20HZ-20KHz un nekādu trokšņu, vai detonācijas (CD atskaņošanas ātruma stabilitāte nav svarīga).

Kā redzams, tad "dzīvās" mūzikas koncepts ir tādā vai citādā izpratnes līmenī nonācis arī līdz mūsu dienām. Tas, ko, diemžēl, daudzi neapzinas, ir fakts, ka ļoti liela daļa mūsdienās pieejamo jauno vinila plašu ir tikpat nevainojamas kā CD, jo to tapšanā izmantota nevis analogā "master" lenta, bet gan digitals signāla nesējs. Turklāt plates tiek atskaņotas uz ierīcēm, kuras spēj noturēt precīzu diska rotācijas ātrumu.

Tomēr kā saka viss ir galvā. Un reizēm arī makā

ja gribās īstu vinila plates skaņu , tad jāklausās uz veca patafona/gramafona .Ar visu čerkstēšanu fonā . Vislabāk lai ir mehāniski uzvelkams . Un nekādus tur digitālos pastiprinātājus utt
Jo tie modernie risinājumi jau principā ir tāda zīmēšanās , tipa , pusmūža krīze bet gribu būt hipsters