Man bija līdzīgi, kad savulaik ievācos dzīvoklī Ķengaragā. Nebija gluži tā, ka tur būtu pārpildīts no automašīnām, vietas it kā bija gana. Noskatīju vietu (būtībā zaļā zonā, lai gan zāle tur tāpat neaug), kur neizskatījās, ka kāds cits parkotos. Sāku likt tur savējo. Paiet kaut kādas dienas, klopē pie durvīm viens ļoti uzvilcies čalis trenniņbiksēs un sāk demagoģēt par to, ka tā, lūk, ir viņa baltā, iepuvušā bmw vieta, un es lai savu mizkasti hujaabu a nu ka naah no turienes. Labi, neies jau kašķēties ar dzīves apdalītajiem, bet uz tādu attieksmi pirmais, kas nāk prātā - sūtīt pirst, nevis "jā, atvaino, nelikšu vairs tavā vietā".

Nē, es ļoti labi arī saprotu Killeru tīri cilvēciski. Protams, jums savā pagalmā bija kārtība, pie kā jūs ikdienā esat/bijāt pieraduši.
Pēkšņi ievācas kaimiņš, kas visu ierasto kārtību izjauc un liek pašam izkāpt no komforta zonas.
Tas viss ir saprotams, jā...bet mēs taču visi esam pieauguši cilvēki, lai cik nepatīkami būtu kāpt ārā no savas komforta zonas (parkoties citur, tālāk utt.), nu nevajag zaudēt elementāru saprātu.

Ja gribās savu personīgo stāvvietu, tad vajag sanumurēt esošās vietas un ieviest saprātīgu mēneša maksu, kas tiek novirzīta mājas apsaimniekošanai. Izdevīgi būs arī tiem, kuri tur netur auto.

Viss ļoti elementāri. Tiek sasaukta iedzīvotāju kopsapulce, kurā tiek nolemts par auto novietošanas kārtību. Ja īpašnieki ir 6, bet tas jampampiņš īrnieks viens, nebūs problēmu visu juridiski sakārtot tā, kā ierasts līdz šim. Konkrēti šajā gadījumā, nolemj, ka katram dzīvoklim būs viena konkrēti apzīmēta vieta (ar dzīvokļa numuru).

Mums bija līdzīgi, ka pie mājas parkojās visādi čalīši no blakus mājas un līdz ar to pēc 20:00 saviem auto vietu atrast nebija iespējams. Tā kā vairumam iedzīvotāju ir 2 mašīnas, tika nolemts, ka katram dzīvoklim tiek iedalītas 2 caurlaides un konkrētās adreses abu korpusu īpašnieki parkojas teritorijā pēc "kas pirmais brauc, pirmais maļ". Kas vēlu brauc no darba, sorrī. Tika uzliktas attiecīgas zīmes. Tiem, kuriem ar redzi bija švaki, ātri palīdzēja ārstēšanas metode - dzeltena dāvanu karte aiz logu slotiņas.

Man pagalmā un apakšzemes stāvvietā visas stāvvietas ir kā atsevišķi īpašuma objekti, sanumurēti un ierakstīti zemesgrāmatā un izpārdoti konkrētiem cilvēkiem, bet ir, protams, jefiņi, kuri ir nožmiegušies un pagalmā meklē kreiso parkingu - pie ieejas durvīm, daļēji uz ietvēm un visādos citādos veidos, kuri reāli traucē citiem iedzīvotājiem Varbūt būtu jāierosina tiešām aizlieguma zīmes salikt

paldies par komentāriem!
te nu man rodas vēl dažas pārdomas:
- vai mutiska vienošanās arī neskaitās pietiekami likumīga, ja abas puses to atzīst? kas notiek, ja kāda trešā puse iejaucas un 'izjauc' šo vienošanos?
- vispār šis nav vienkārši 'daudzdzīvokļu namu pagalms' - šis ir privātīpašums, kam ir konkrēts īpašnieks. Vai tādā vispār pašvaldības policijai ir teikšana?
esmu runājusi ar pārvaldnieku par iespējamību uztaisīt caurlaides, varbūt vienoties par mēneša maksu - kas maksā, tas arī stāv. Diemžēl pārāk daudz to kopīpašnieku, viņš vienpersoniski to nevar izlemt.
Un vēl - runa jau ir par elementāru godaprātu - bet diemžēl ne visiem ir šai ziņā līdzīga izpratne. Man arī ir divas mašīnas, bet es vienu turu maksas stāvvietā, jo man tas liekas pats par sevi saprotams, ka es nevaru stūķēt abus savus auto pagalmā, kurā jau tā nepietiek vietas.
Otrs - man arī ir ciemiņi, kas atbrauc ar auto. Bet man arī tas liekas pašsaprotami, ka vieta pagalmā pienākas tiem, kas te dzīvo. Mani viesi savas mašīnas pagalmā neliek. Kurš gan nesaprastu, ka nav forši, kad tu atbrauc uz savu māju, bet tev nav, kur palikt - jo kādam ir sabraukuši viesi? Jā, nekādi likumi to neregulē, tikai sirdsapziņa. Mani arvien pārsteidz, ka lielai daļai ļaužu tā neko nesaka..

Jums vajag sadalīt to septiņu stāvvietu platību godīgi uz visiem īpašniekiem domājamās daļās - tad varēsiet turēt tās mašīnas vertikāli Savādāk ko darīt tiem īpašniekiem, kuri mājā dzīvo visilgāk, bet mašīnu nopirks, piemēram, tikai rīt?

Killers wrote:paldies par komentāriem!
te nu man rodas vēl dažas pārdomas:
- vai mutiska vienošanās arī neskaitās pietiekami likumīga, ja abas puses to atzīst? kas notiek, ja kāda trešā puse iejaucas un 'izjauc' šo vienošanos?
- vispār šis nav vienkārši 'daudzdzīvokļu namu pagalms' - šis ir privātīpašums, kam ir konkrēts īpašnieks. Vai tādā vispār pašvaldības policijai ir teikšana?
esmu runājusi ar pārvaldnieku par iespējamību uztaisīt caurlaides, varbūt vienoties par mēneša maksu - kas maksā, tas arī stāv. Diemžēl pārāk daudz to kopīpašnieku, viņš vienpersoniski to nevar izlemt.
Un vēl - runa jau ir par elementāru godaprātu - bet diemžēl ne visiem ir šai ziņā līdzīga izpratne. Man arī ir divas mašīnas, bet es vienu turu maksas stāvvietā, jo man tas liekas pats par sevi saprotams, ka es nevaru stūķēt abus savus auto pagalmā, kurā jau tā nepietiek vietas.
Otrs - man arī ir ciemiņi, kas atbrauc ar auto. Bet man arī tas liekas pašsaprotami, ka vieta pagalmā pienākas tiem, kas te dzīvo. Mani viesi savas mašīnas pagalmā neliek. Kurš gan nesaprastu, ka nav forši, kad tu atbrauc uz savu māju, bet tev nav, kur palikt - jo kādam ir sabraukuši viesi? Jā, nekādi likumi to neregulē, tikai sirdsapziņa. Mani arvien pārsteidz, ka lielai daļai ļaužu tā neko nesaka..

Neviena mutiska vienošanās neatceļ CSN!
Par PP kompetenci var protams dikutēt utt. Privātīpašums ar tāda interesanta padarīšana, jo, ja privātīpašumā ir dzīvoklis, tad no ēkai pieguļošās teritorija dzīvokļa īpašniekam ir tikai domājamā daļa!
Var un vajag to sodu pārsūdzēt, bet problēmu jau tas neatrisinās. Un lai liktu ceļazīmes utt, ir vajadzīgs saskaņojums no pašvaldības, kas aizņems laiku un nervus.
Ja tam dzīvoklim ir sakarīgs saimnieks, sazinies un pastāsti kāds "jauks" cilvēks ir īrnieks un lai īpašnieks risina jautājumu.
Uzraksti, lūdzu, saskanā ar kuru LAPK pantu, kuru daļu ir piemērots sods. Ja negribi publiski, tad PM

Nav nekāds noslēpums - LAPK 149.10. panta piektās daļas 4) punkts: "Par stāvēšanu [..] vietās, kur transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem trans­portlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos".

Killers wrote:Nav nekāds noslēpums - LAPK 149.10. panta piektās daļas 4) punkts: "Par stāvēšanu [..] vietās, kur transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem trans­portlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos".

Pārsūdzi, ar argumentu, ka apstājies, nevis stāvēji un ceri, ka būs saprotošs policists!

Vajag pieiet radoši!
1. Izlikties par grūtnieci!
2. Paskaidrot, kas tas ir kārtējais Eastern european man club jociņš, proti bars raženu vīru bija aiznesuši mašīnu no tās sākotnējās vietas uz citu vietu, lai tādējādi izāzētu meiteni!
3. Apgalvot, ka bija piemetusies caureja, sirdslēkme, vai kāda cita kaite, kas neļāva sagaidīt, kad atbrīvosies vieta parkingā.
4. Likt roku uz sirds un teikt, ka paši policisti lika tur apstāties un uziet mājās pēc aizmirstajiem mašīnas dokumentiem.


Bet ja grib stumt batonus par apstāšanos, nevis stāvēšanu, tad ir jātaisa selfijs ar policistu!

Bet ja pavisam nopietni, es arī sauktu policiju, ja mani kāds iebarikadētu un neatstātu savas mašīnas logā telefona numuru!

Nuja, tādā gadījumā pašvaldības policijai neatliktu laika citām lietām, jo Rīgas centra pagalmos tā ir parasta situācija, ka kāds kādam stāv priekšā.
Cik reižu nav gadījies, ka kāds noliek mašīnu taisni priekšā vārtiem vai vārtrūmē. Un aiziet. Nu, nesaucam mēs tāpēc ikreiz policiju. Pagaidam brīdi, uzpīpinām, pameklējam tuvumā, vai kāds nezina, kam tas auto. Tas taču ir nejēdzīgi dēļ tādām lietām saukt policiju.
Turklāt es tajā brīdī atrados iekšā ēkā. Mani varēja dabūt rokā. Bet viņš pat nemēģināja. Visi zināja, ka tā ir mana mašīna. Tādēļ man ir aizdomas, ka te ir runa par vienkāršu atriebību. Izskatās, ka pie mums ir ievācies kāds, kas uzskata, ka sarunas ar kaimiņiem ir zem viņa goda un viņš labāk izmantos iespēju likt viņiem samaksāt. Tam nu gluši nevaru piekrist, ka vienošanās 'neatceļ CSN'. Vai jums nekad nav gadījies kādā pasākumā likt mašīnas priekšā savu radu vai draugu mašīnām tā, ka viņi bez jums nevarētu izbraukt? Skaidrs, ka tas nemitīgi notiek. Protams, šajā situācijā viņi nesauktu policiju. Bet policists, kurš taisni tur ietu garām, nolemtu, ka jūs esat nobloķējuši izbraukšanu un uzliktu jums sodu aiz neko darīt. Kā jūs to apstrīdētu? Teiktu - tā taču manas māsas mašīna, tiklīdz viņa man lūgtu, es pabrauktu malā! Tātad faktiski jūs nebūtu "traucējuši izbraukt", jo tiklīdz cilvēks to būtu vēlējies, jūs viņam būtu devuši ceļu un viņš būtu varējis izbraukt. Mēs pagalmā neesam tuvi draugi vai radi, bet līdz šim tas ir darbojies taisni šādi. Tā ka es domāju, te tomēr ir maz sakara ar CSN un savstarpēja vienošanās tomēr ir spēkā.

Tas ka jūs esat mutiski vienojušies, neatceļ CSN, ja netici vari pārlasīt CSN arī visu LAPK. Apsdrīdot, vari argumentēt un lūgt lai atceļ par apstāšanos nevis stāvēšanu, vai arī ar LAPK pantu par maznozīmīgu pārkāpumu- no galvas neatceros, bet varētu būt 238.2 pants. Un vēl var pieminēt kaut kādus vainu mīkstinošos, galējas nepieciešamības apstākļus utt., kā arī izteikt nožēlu par izdarīto.

pa manam, ja tas ir privātīpašums, tad īpašnieks(i), drīkst likt savas automašīnas kā vēlas (ja vien tas nav pretrunā ar RD sabiedriskās kārtības noteikumiem) - zālītē, bedrēs, savā personīgajā strūklakā vai uz šķūnīša jumta (vēlams sava ). Lai arī zeme ir kopīpašumā, tas tomēr ir privātīpašums un kamēr kāds no īpašniekiem neceļ iebildumus, tikmēr tur nav iemesla kādu sodīt par bloķēšanu. Interesanti būtu redzēt tā indivīda īres līgumu - maz ticams, ka tiek izīrēta arī domājamā daļa pagalmā, kur turēt auto...

Kabrio wrote:pa manam, ja tas ir privātīpašums, tad īpašnieks(i), drīkst likt savas automašīnas kā vēlas (ja vien tas nav pretrunā ar RD sabiedriskās kārtības noteikumiem) - zālītē, bedrēs, savā personīgajā strūklakā vai uz šķūnīša jumta (vēlams sava ). Lai arī zeme ir kopīpašumā, tas tomēr ir privātīpašums un kamēr kāds no īpašniekiem neceļ iebildumus, tikmēr tur nav iemesla kādu sodīt par bloķēšanu. Interesanti būtu redzēt tā indivīda īres līgumu - maz ticams, ka tiek izīrēta arī domājamā daļa pagalmā, kur turēt auto...

Nevajag jau īres līgumu, pietiek ar likumu Par dzīvojamo telpu īri, kur noteikts, ka īrnieks maksā zemes nomas maksu, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.