Ja viss būtu ideālā kārtībā, laikam nebūtu tik interesanti

Uzlīmes tiek uzlīmētas pie mājas esošajā daudzstāvu autostāvvietā jau pa tumsu, jo no rīta ķēpāties ar tādiem sīkumiem vnk nebūs laika. Eju gulēt...
No rīta autostāvvieta tiek pieducināta ar Simons 2` 96-tā melodiju. Pat sargs iznāk no saviem apartamentiem, lai parādītu augšup vērstu īkšķi, lai arī šajā laikā viņi vēl, iespējams, guļ un tādiem kā es rāda otro pirkstu no īkšķa pa labi. Ceļš gar Ziepniekkalnu, paņemu Gundaru un jau pēc nepilnas stundas esam Kauguros, kur mūsu kompānija, diezgan paslēpta no ziņkārīgo jūrmalnieku acīm, klusiņām pārbrauc caur podestu, līdz ar to varam uzskatīt, ka RLC pārbrauciena režīmā ir sācies. Kompānijā ir 3 SAAB 96 (Normunds/Ingus, Olafs un mūsu ekipāža) Par ģeogrāfiski pieredzējušākajām ekipāžām varam uzskatīt vairākkārtējos Montekarlo rallija dalībniekus Miķelsonu/Vugulu, kā arī pāris Krievijas ekipāžas ar Alpina un Golf GTI. Ir arī pāris Lietuvas ekipāžas un pa vienai no Igaunijas un Somijas. Pārējie - vietējā kaluma pazīstamas sejas.

Maršruts ved caur Jūrmalas ciematiem uz Tukuma mežiem, kur paredzēti pirmie divi regularitātes disciplīnas posmi. Pa ceļam organizatori ir ielikuši "iesildīšanās" dopiņu pārbrauciena režīmā. Tāds mazs meža serpentīns priekš pamošanās. Tad stājamies uz starta, lai veiktu pirmo dopu, kura garums ir nedaudz virs 20km. Esam sadalīti divās grupās (pēc pieredzes, stāža, varējuma un vēl dažiem, tikai orgiem zināmiem parametriem) Pirmā grupa - "youngtimer" startē ar atvieglotiem nosacījumiem. Mazāki vidējie ātrumi un nav tik daudz mainīgo ātrumu pa dopiem. "Expert" klasē sarežģītības pakāpe jau ir augstāka. Pēc pirmā dopa septiņas pirmās "expert" ekipāžas rezultātos šķir 3 sekundes (kopumā 6 laika kontroles) Pēc tam to pašu maršrutu veicam SRS režīmā (ideāli jākopē pirmā brauciena grafiks) Lieki teikt, ka nekādas "pieraksta" tehnikas 90% ekipāžu nav un braucienus veicam pēc savām piezīmēm un "čuja". Pēc SRS rezultāti jau nedaudz paretojas, bet vienalga ir samērā blīvi. Par izšķirošajiem "atrāvieniem" te pāragri runāt. Tālāk dodamies uz Biķerniekiem, kur gaida īsts "saldais ēdiens" Tie paši 20+ kilometri ar vietām (kartingu trasē) praktiski neizbraucamajiem vidējiem ātrumiem un dažādiem trases fragmentiem (motoaplis, autoaplis, rallijkrosa trase, teritorijas celiņi), kur būtiski ir saprast orientierus un nekļūdīties maršrutā, saglabājot noteikto vidējo - resp. atvilkšanas režīmā.

Trasē, man par lielu izbrīnu, 96-tais uzvedas itin cienījami. Nebiju pārliecināts par viņa veiktspēju, jo vēl līdz galam nav noregulēta sadales vārpsta, arī kartingu trasē tas auto ir salīdzinoši lēns, bet taktika - pirms kartingu trases nedaudz iedzīt un pēc kartingu trases nedaudz zaudēt, rezultējas samērā labos rezultātos un saglabājam vietu līderu grupā, pirmajiem pieciem ietilpstot 13 sekunžu koridorā (75,81,82,82 un 88 sec)
Izrādās - esam piefiksēti arī zemā lidojumā (paldies Odrijai@team), kaut gan pirms tramplīna auto centos sēdināt un tas nebija apzināts lēciens. Vienīgo apzināto reizi uzlecām džokerapļa tramplīnā, pēc tam, kad ieraudzīju, ka pēc mūsu plakaniskā manevra fotogrāfs momentā pārmetas pāri riepu nožogojumam un ir notupies kaujas pozā aiz tramplīna. Nezinu - kas kuram nesagāja: Vai nu lēciens nebija fotogrāfaprāt gana iespaidīgs, vai arī vienkārši netrāpījām kadrā, vai arī vēsture par šo momentu klusē. Katrā ziņā - bildes internetā nav.

Pēc Biķerniekiem, caur Garkalni dodamies uz Ropažu pusi, kur pie Tumšupes tiek dots starts RS5 un SRS6 dopiem. Pašiem liekas, ka pirmo dopu nobraucam atzīstami, toties laika tiesneši, kuru pulksteņi šķiet sinhronizēti citā Latvijas nostūrī, tā nedomā. Katrā laika kontrolē ir fiksēta 2-4 sek kļūda, kaut gan reāli braucam 0-2 sec robežās. Par cik SRS vairs šīs kļūdas nav (brauciens jāveic max kopējot pirmā brauciena grafiku), tad tas tikai apstiprina šo pieņēmumu. Arī citas ekipāžas otro braucienu veic ar mazākām soda sekundēm. Bet ar to visu esam pietuvojušies līderiem un provizoriskajā rezultātu listē uz to brīdi priekšā ir tikai Miķelsona/Vugula ekipāža. Bet tad seko Ropažu 333, kas ir pārveidota kā rallijkrosa trase. Startējam pamatīgā krēslā (visas gaismas palika mājās uz Triumph) un, virzoties gar pilonu virknes malu (trase nav norobežota ar lentām) ieraujam tupikā. Vēl gan ir cerības zaudēto atgūt, jo tas notiek praktiski pašā startā un pedālis netiek atlaists. Nobraucot no asfalta daļas uz tramplīnu kalnā, tiek piedzīvota arī viena no ekstremālākajām pasākuma situācijām, kad ar pilnu klapi ejot augšā tramplīnā, piepeši saprotu, ka tramplīnā ceļš neaiziet taisni, bet auto jau nākot ar purnu uz leju, pamanu, ka tas aizvirzās viegli pa kreisi. Bet izdodas savākties un turpināt iedzīt kavēto. Tomēr finišā tās ir nepielūdzamas 19 sek. (Lai neizkristu no trijnieka, drīkstējām zaudēt 13 sek) Vēl gan ir Biķernieku noslēgums. Bet tur pirms starta pamanām neatbilstību attālumos attiecībā pret dienas leģendu. Caurums (iebrauktuve) betona žogā uz vakaru ir attālinājusies par 100m un tās ir + 6sek pie aprēķiniem katrā aplī. Atrādam šo faktu organizatoriem. Vēl gan mūs palaiž uz starta, kur veicam pāris apļus. Pa to laiku dops tiek atcelts un sacensības ir beigušās. Beigušās ar kārtējo muļķīgo kļūdu , kuras mums šīs sezonas lielākajos startos ir bijušas katrā rallijā, parasti atrodoties trijniekā un cīņā par uzvaru. Riepa Talsos (kļūda nenomainot, bet uzpumpējot un cerot davilkt līdz dopa beigām) Leģendas pieraksts Madonā (nepareizi konstatēts, kurā vietā mainās vidējais ātrums) un tagad - 333 - neaizbraucot līdz pirmajam pagriezienam.Ceru, ka limits līdz ar šo ir izsmelts un varam ar optimismu raudzīties nākošās sezonas virzienā. Toties priecēja komandas biedri, kuri neatstāja nekādas cerības pārējiem "hobby" klasē un "izvilka " arī mūsu ne tik veiksmīgo sniegumu komandu cīņā.

All heil angļu tehnikai.

Jagam noķīlēja 2 reizes Aria high comp kaltie virzuļi, gan dēļ nepareizi uzrādītām pielaidēm, gan dēļ bloka super-debīlās dzesēšanas kanālu uzbūves un motorista, iepriekš nepamanīta, kaļķa? uzauguma iekšā blokā. Pēc otrās reizes nospļāvāmies un iebāzām atpakaļ standarta Mahle ar tādām šķirbām, kā norādīts 1957.gada manuālī un viss iet un strādā. Jā, jauda ir jūtami mazāka, bet nu lai jau, tur stock ir 190zs no 3.4


Redz, pilnais skaidrojums vakara posma atcelšanai, bija, ka bars skatītāju bija tikuši trasē un organizatori nespēj nodrošināt dalībnieku drošību. Un, protams, kļūda leģendā.

Paldies Arni par aprakstu!
Vienīgā kļūda par kuru ir besis ir Normunda 3 sekundes 333 trasē Viņš pats uz sevi dusmīgs, bet es šajā reizē vēl vairāk!
Savukārt pārējās mums atņemtās sekundes jau uz orgu rēķina.

Bet kopumā jau trase interesanta un varēja izbaudīt.
Vienīgais ko neiteiktu, ja kāds grib uzsākt braukt šajā disciplīnā, tad nesāciet ar ralliju Latvija

mixeris wrote:Paldies Arni par aprakstu!
Vienīgā kļūda par kuru ir besis ir Normunda 3 sekundes 333 trasē Viņš pats uz sevi dusmīgs, bet es šajā reizē vēl vairāk!
Savukārt pārējās mums atņemtās sekundes jau uz orgu rēķina.

Bet kopumā jau trase interesanta un varēja izbaudīt.
Vienīgais ko neiteiktu, ja kāds grib uzsākt braukt šajā disciplīnā, tad nesāciet ar ralliju Latvija

Kas gan ir 3 sec pret 19!
3 sekundes orgi "nozaga" Biķernieku RS3, pārbīdot finišu un pieliekot 3sec pie laika (ko neviens nezināja) Leišu ekipāžai tur ir +4 sec kavejums (rezultātos +1) Mums tur būtu nulles ( bet ir -3sec) Jums rezultātos ir -2sec, bet reāli +1. Lisenko + 4 sekunžu vietā būtu +7. Ja par šo būtu laicīgi uzrakstīts protests (jo tas, ka ir kļūda finiša laikā, bija elementāri pierādāms ar leģendas palīdzību), tad Jūs būtu 3-šie, mēs 4-tie, leiši 5-tie un krievi 6-tie.

Sezona it kā beigusies. Varētu ieziemot auto, bet.... Kaut kur netālu, pat ne aiz trejdeviņiem kalniem - tepat nedaudz aiz Rūjienas, Valdo rīko saviem igauņpuikām kārtējo Sygisrally. Doma pat nav piedalīties. Vienkārši - Vangažos ražo alu, Igaunija pāris stundu attālumā, bet tur sen neredzētas sejas, pirts pasākums, sarunas... Vienvārdsakot - labas brīvdienas nojauta. Sazvanos ar Normundu un pieņemam lēmumu, ka brauksim ar Volvo, palīdzēsim Valdo ar kādu laika ņemšanu vai tamlīdzīgi un vakarā labi atpūtīsimies. Tā arī tiek darīts. Vangažos apsargs notirgo mums pietiekošu tilpumu ar alu un virzāmies uz Valmieras pusi. Nedaudz aiz Straupes tikko uzliktajām Nokian WR-SUV riepām - alņa tests. Testu iztur vienīgi alnis. Zolīds lops uz tonnu ar kaut ko, pusotrmetrīgām kājām un sirmu ancuku. Riepas uz apledojuma pat nedomā stāties , atlaižu pedāli un mēģinu lopu apstūrēt. Mirkli pasvārstījies, alnis uztaisa pirueti un metas pāri šosejai jau aiz Volvo. Saprotot ceļa apstākļus un meža zvēru migrācijas, ātrums tiek samazināts un turpinām ceļu. Lai lopam laimīgas vecumdienas un lai lodes atlec un ilgs mūžs, ja jau reiz pietiekoši vērīgs un līdz šaidienai nodzīvojis.
Pēc kafijas pauzes Valmieras benzīntankā, Igaunija ir vairs tikai nepilnas stundas attālumā un jau uz divpadsmitiem pieripojam pie Tagaperes viesu nama. Vēl no Latvijas tur jau gaida YTR ekipāža Kundziņš/Pāpe ar VAZ, kā arī bezmaz vai kolonā iebrauc kādas 6-7 igauņu ekipāžas. Valdo no mūsu tiesnešu pienākumu palīdzības piedāvājuma atsakās un saka, ka jābrauc regularitāti. Sakam - nav auto! Atbildei tiek norādīts uz sarkanu 900- klasiku, kas pa ceļam jau paguvusi atvadīties no bampera stūra... Nu nē!
Ar svešu auto pa stigām - ņe po čom.
Tad braucat ar Volvo!
Bet mums nekā nav līdz! Pat ne hronometra!
Te visi tādi! Un - nekādas rēķināšanas nebūs. Leģenda startā un - aiziet! - mūsu aizbildinājieni netiek pieņemti un tiek iedalīts starta numurs. Neko - nākas pieņemt izaicinājumu, kas patiešām vēlāk izrādās īsts izaicinājums. Divarpustonnīgo govi nevar godāt par veiksmīgāko stigu arklu un vienīgais no kā tā īsti nebaidāmies, ir iespēja kaut kur iesēsties. Bet braukšana - patiešām ekstrēma. 235 platums sniegu izspiež tikai līdz ~40km/h, bet uzdotais ātrums stigās variē pārsvarā 60km/h, vietām arī 70km/h. Ceļu "ķeru" nonstopā un vietām abās pusēs 2-metrīgi grāvji. Vienīgais, kur jūtamies komfortabli, ir nelielie nogriežņi mežā, kur Valdo sirds ir atmaigusi un noteiktais ātrums ir 20km/h. Nekādi excel, nekādi finiša laiki... Ir tikai trase, spidometrs, labākajos posmos arī kruīzkontrole un uz fikso telefonā atrastais GPS attāluma mērītājs, kura rādījumi visu laiku jākoriģē galvā, jo summārā kļūda beigās salasās kāds puskilometrs.
Beigās jau iebraucamies tā neko un vislabākais sanāk nakts posms, kurā startējam apgrieztā secībā (kā otrie) un nobraucam tiešām labā ritmā, lai arī uzdotos 60km/h stigās pat tā īsti nespējam noturēt. (tas tiek atgūts posmos, kuros ceļi platāki un grāvji lēzenāki)
Vakara rezultāti ir īsts pārsteigums un mērķis nepalikt pēdējiem izvēršas par gandrīz nepalikt pirmajiem.
Te igauņu ekipāžasvideo no dienas posma un no otrā posma (naktī bija pat sarežģītāka distance un, protams, kārtīgi tumšs) Kā arī daži bilžuki...

labs!

Saabisti aicināti!

http://youngtimerrally.lv/youngtimer-ra ... ki-2017-1/

youngtimerrally wrote:Saabisti aicināti!

http://youngtimerrally.lv/youngtimer-ra ... ki-2017-1/

Jau pieteicāmies

Hmm, tur tikai 5 vietas atlikušas

Man izskatās, ka nu jau ir overload par 2 vietām!