Kopumā bija paredzams. Es gan vairāk domāju par to pašu šaušanās procesu :)minkimons wrote:Es ļoti labi saprotu, ka tas nebija domāts kā vienkāršs notikumu atstāsts. Es sev vienmēr pēc filmas vai grāmatas izlasīšanas uzdodu trīs jautājumus, kā literatūras stundā. Kad es atbildēju pati sev uz tiem trīs jautājumiem, es sapratu, ka pirmkārt, jau no paša sākuma varēja paredzēt, ka galvenais varonis paliks kā uzvaretājs šajā spēlē, un otrkārt, viņu beigās nogalinās tāpat. Treškārt, viņš ļoti labi saprata, kurš viņš iesaistās, jo cilvēks, kura vietā viņš brauca, nomira no pārdozēšanas, un ne jau no kefīra pārdozēšanas. Ceturtkārt, viss bija pārāk primitīvi, nebija tādas kaut kādas škautnes dziļākas visiem varoņiem - cits ziedo ģimenes locekli naudas dēļ, jaunības stulbums un maksīmālisms, galvenā atziņa - cilvēka dzīvība nav nekā vērta, jo nauda valda pār pasauli. Nu borings, manuprāt. A, un jautājumu par to, ko es darītu tādā situācijā, es sev arī uzdevu, atbildēt bija viegli :) Es nelīstu iekšā tajā visā jau pašā sākumā :)
Un jautājums ko tu darītu šādā situācija bija domāts, par momentu, kad tu stāvi tajā riņķī nevis atver aploksni un izdomā, ka tu tagad iesaistīsies :)
