man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Es priekšroku dodu dēlim un ērtiem, viegliem snowa zābakiem! :)
Alpos nācās pastaipīt sievas slēpes un zābakus, un man viņu kļuva tiešām žēl, jo slēpošanas inventārs ir vismaz 2x smagāks snova ekipējumu! :woohoo:
Alpos nācās pastaipīt sievas slēpes un zābakus, un man viņu kļuva tiešām žēl, jo slēpošanas inventārs ir vismaz 2x smagāks snova ekipējumu! :woohoo:
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Ir ko stiept... It īpaši, ja nes savas slēpes un vēl sievas :)elmo wrote:Es priekšroku dodu dēlim un ērtiem, viegliem snowa zābakiem! :)
Alpos nācās pastaipīt sievas slēpes un zābakus, un man viņu kļuva tiešām žēl, jo slēpošanas inventārs ir vismaz 2x smagāks snova ekipējumu! :woohoo:
Bet mani tik un tā nepārliecināsi, ka snovs ir labāks ;)
Savādāks, bet ne labāks :)
Kamēr es grimu iekšā sniegā ārpus trases, draugs ar snovu dienas beigās cīnījās par tikšanu lejā no kalna, jo trase bija sastumta vienās pumpās, bet mežā sniega par maz, lai brauktu pa taisno...
-
- Forums - otrās mājas
- Posts: 325
- Joined: Tue Jan 15, 2008 8:47 am
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
dēlim mīnuss, ka nevar pārvietoties pa horizontalu virsmu.. bet visadi citādi gaumes jautājums.. :)man parasti jāstiepj savs dēlis un sievas slēpes.. :D
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Nu tas jau mūžsenais jautājums, kas labāks, snows vai slēpes!
Ātrumnobraucieniem pa gludu,cietu trasi laikam jau foršākas būs slēpes, jo var attīstīt lielāku ātrumu!Cietais dēlis gan īpaši neatpaliek.
Bet ja sniegs līdz jostas vietai un patīk pūderis, tad labāk tomēr ar dēli, kas iet pa virsu, nevis grimst.
Dēļotāja lielākā problēma ir pacēlumi lēzenās trasēs, jo nav nūju ar ko atsperties, ja pietrūkst inerces pacēluma pārvarēšanai.
Ātrumnobraucieniem pa gludu,cietu trasi laikam jau foršākas būs slēpes, jo var attīstīt lielāku ātrumu!Cietais dēlis gan īpaši neatpaliek.
Bet ja sniegs līdz jostas vietai un patīk pūderis, tad labāk tomēr ar dēli, kas iet pa virsu, nevis grimst.
Dēļotāja lielākā problēma ir pacēlumi lēzenās trasēs, jo nav nūju ar ko atsperties, ja pietrūkst inerces pacēluma pārvarēšanai.
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Ka izskaidrot mulkim krizi:
Hedi pieder bārs Berlīnē, lai palielinātu apgrozījumu, viņa nolemj saviem pastāvīgajiem klientiem, kuri lielākoties ir bez darba palikuši alkoholiķi, ļaut dzert uz krīta.
Kundze ļoti rūpīgi seko līdz un uzskaita klientu izdzertā alkohola daudzumu un turpina dzērienu izsniegšanu ar pēcapmaksu. Šādas ziņas, protams, sabiedrībā izplatās momentā un Heidi bārs plīst no jaunu klientu pārpilnības.
Izmantojot, faktu, ka klienti par izdzerto nemaksā uzreiz, Heidi visvairāk pasūtītajiem dzērieniem – vīnam un alum paceļ cenas. Rezultātā Heidi bāra pārdošanas apjomi aug līdz šim nepieredzētos tempos.
Tuvējās bankas jaunais un izlēmīgais klientu servisa konsultants Heidi klientu parādus novērtē kā vērtīgus aktīvus nākotnē un Heidi tiek palielināta kredītlīnija, jo bez darba palikušo alkoholiķu parādus uzskata par pietiekamu nodrošinājumu.
Vēlāk bankas augstākā vadība un eksperti bezdarbnieku-alkoholiķu parādus transformē Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, kuras vēlāk pārdod visā pasaulē.
Neviens gan nesaprot, ko šie vērtspapīru nosaukumi nozīmē un kā tie ir nodrošināti, tomēr, ņemot vērā, ka to vērtība nemitīgi aug, šie vērtspapīri kļūst par pieprasītāko preci vērtspapīru tirgū.
Tomēr kādu dienu, no alkoholiķu-bezdarbnieku parādzīmēm atvasināto vērtspapīru cenām joprojām augot, kāds bankas riska menedžeris nolemj, ka pienācis laiks pieprasīt, lai Heidi sāk atmaksāt parādus, kas izveidojušies, pasniedzot dzērienus klientiem uz krīta. Protams, bankas vadība šo menedžeri, vainojot nepamatotā negatīvismā, atlaiž no darba.
Lai kā arī nebūtu, Heidi nespēj izpildīt savas saistības pret banku un prasa viņu atzīt par bankrotējušu. Momentā Dzerparādzīmes un Alkoparādzīmes zaudē 95 % savas vērtības, taču Vemparādzīmēm klājas labāk un to cena pēc vērtības krituma par 80 % tomēr stabilizējas.
Heidi bāra piegādātāji, kas līdz šim uzņēmējai vieglu roku ļāvuši parādus nomaksāt vēlāk un paši ir ieguldījuši Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, nonāk līdz šim nepiedzīvotā, neērtā situācijā un vīna piegādātājs paziņo par bankrotu. Savukārt kundzes alus piegādātāju pārpērk konkurējošs uzņēmums.
Heidi kreditējošo banku no izputēšanas paglābj valdība, kam seko dramatiskas diskusijas un konsultēšanās valdošo partiju vidū. Bankas glābšanai nepieciešamos līdzekļus valdība smeļas, ieviešot jaunu nodokli nedzērājiem.
Hedi pieder bārs Berlīnē, lai palielinātu apgrozījumu, viņa nolemj saviem pastāvīgajiem klientiem, kuri lielākoties ir bez darba palikuši alkoholiķi, ļaut dzert uz krīta.
Kundze ļoti rūpīgi seko līdz un uzskaita klientu izdzertā alkohola daudzumu un turpina dzērienu izsniegšanu ar pēcapmaksu. Šādas ziņas, protams, sabiedrībā izplatās momentā un Heidi bārs plīst no jaunu klientu pārpilnības.
Izmantojot, faktu, ka klienti par izdzerto nemaksā uzreiz, Heidi visvairāk pasūtītajiem dzērieniem – vīnam un alum paceļ cenas. Rezultātā Heidi bāra pārdošanas apjomi aug līdz šim nepieredzētos tempos.
Tuvējās bankas jaunais un izlēmīgais klientu servisa konsultants Heidi klientu parādus novērtē kā vērtīgus aktīvus nākotnē un Heidi tiek palielināta kredītlīnija, jo bez darba palikušo alkoholiķu parādus uzskata par pietiekamu nodrošinājumu.
Vēlāk bankas augstākā vadība un eksperti bezdarbnieku-alkoholiķu parādus transformē Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, kuras vēlāk pārdod visā pasaulē.
Neviens gan nesaprot, ko šie vērtspapīru nosaukumi nozīmē un kā tie ir nodrošināti, tomēr, ņemot vērā, ka to vērtība nemitīgi aug, šie vērtspapīri kļūst par pieprasītāko preci vērtspapīru tirgū.
Tomēr kādu dienu, no alkoholiķu-bezdarbnieku parādzīmēm atvasināto vērtspapīru cenām joprojām augot, kāds bankas riska menedžeris nolemj, ka pienācis laiks pieprasīt, lai Heidi sāk atmaksāt parādus, kas izveidojušies, pasniedzot dzērienus klientiem uz krīta. Protams, bankas vadība šo menedžeri, vainojot nepamatotā negatīvismā, atlaiž no darba.
Lai kā arī nebūtu, Heidi nespēj izpildīt savas saistības pret banku un prasa viņu atzīt par bankrotējušu. Momentā Dzerparādzīmes un Alkoparādzīmes zaudē 95 % savas vērtības, taču Vemparādzīmēm klājas labāk un to cena pēc vērtības krituma par 80 % tomēr stabilizējas.
Heidi bāra piegādātāji, kas līdz šim uzņēmējai vieglu roku ļāvuši parādus nomaksāt vēlāk un paši ir ieguldījuši Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, nonāk līdz šim nepiedzīvotā, neērtā situācijā un vīna piegādātājs paziņo par bankrotu. Savukārt kundzes alus piegādātāju pārpērk konkurējošs uzņēmums.
Heidi kreditējošo banku no izputēšanas paglābj valdība, kam seko dramatiskas diskusijas un konsultēšanās valdošo partiju vidū. Bankas glābšanai nepieciešamos līdzekļus valdība smeļas, ieviešot jaunu nodokli nedzērājiem.
-
- Forums - otrās mājas
- Posts: 325
- Joined: Tue Jan 15, 2008 8:47 am
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
...K&K pieder banka Latvijā etc... :)
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Kamer "lielie" ir sapulce/pasakuma, foruma var sataisit bardaku!!!! :woohoo: :P :laugh:
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
nu ja, kautka ta :woohoo: :laugh:
-
- Forums - otrās mājas
- Posts: 2156
- Joined: Sun Nov 30, 2008 6:10 am
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Es gan vēl teiktu, ka pašā stāsta sākumā trūkst valsts galvenā alus darītāja, kurš paziņotu, ka tagad katram tiks piepildīts sapnis par alu, pat ja to vēl nevar atļauties- šajā sakarā valsts galvenais alus brūvētājs samazina "interest rate" alum, ko tālāk nodod alus vairumtirgotājiem, kas savukārt to nodod Hedi bāram.vidvuds wrote:Ka izskaidrot mulkim krizi:
Hedi pieder bārs Berlīnē, lai palielinātu apgrozījumu, viņa nolemj saviem pastāvīgajiem klientiem, kuri lielākoties ir bez darba palikuši alkoholiķi, ļaut dzert uz krīta.
Kundze ļoti rūpīgi seko līdz un uzskaita klientu izdzertā alkohola daudzumu un turpina dzērienu izsniegšanu ar pēcapmaksu. Šādas ziņas, protams, sabiedrībā izplatās momentā un Heidi bārs plīst no jaunu klientu pārpilnības.
Izmantojot, faktu, ka klienti par izdzerto nemaksā uzreiz, Heidi visvairāk pasūtītajiem dzērieniem – vīnam un alum paceļ cenas. Rezultātā Heidi bāra pārdošanas apjomi aug līdz šim nepieredzētos tempos.
Tuvējās bankas jaunais un izlēmīgais klientu servisa konsultants Heidi klientu parādus novērtē kā vērtīgus aktīvus nākotnē un Heidi tiek palielināta kredītlīnija, jo bez darba palikušo alkoholiķu parādus uzskata par pietiekamu nodrošinājumu.
Vēlāk bankas augstākā vadība un eksperti bezdarbnieku-alkoholiķu parādus transformē Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, kuras vēlāk pārdod visā pasaulē.
Neviens gan nesaprot, ko šie vērtspapīru nosaukumi nozīmē un kā tie ir nodrošināti, tomēr, ņemot vērā, ka to vērtība nemitīgi aug, šie vērtspapīri kļūst par pieprasītāko preci vērtspapīru tirgū.
Tomēr kādu dienu, no alkoholiķu-bezdarbnieku parādzīmēm atvasināto vērtspapīru cenām joprojām augot, kāds bankas riska menedžeris nolemj, ka pienācis laiks pieprasīt, lai Heidi sāk atmaksāt parādus, kas izveidojušies, pasniedzot dzērienus klientiem uz krīta. Protams, bankas vadība šo menedžeri, vainojot nepamatotā negatīvismā, atlaiž no darba.
Lai kā arī nebūtu, Heidi nespēj izpildīt savas saistības pret banku un prasa viņu atzīt par bankrotējušu. Momentā Dzerparādzīmes un Alkoparādzīmes zaudē 95 % savas vērtības, taču Vemparādzīmēm klājas labāk un to cena pēc vērtības krituma par 80 % tomēr stabilizējas.
Heidi bāra piegādātāji, kas līdz šim uzņēmējai vieglu roku ļāvuši parādus nomaksāt vēlāk un paši ir ieguldījuši Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, nonāk līdz šim nepiedzīvotā, neērtā situācijā un vīna piegādātājs paziņo par bankrotu. Savukārt kundzes alus piegādātāju pārpērk konkurējošs uzņēmums.
Heidi kreditējošo banku no izputēšanas paglābj valdība, kam seko dramatiskas diskusijas un konsultēšanās valdošo partiju vidū. Bankas glābšanai nepieciešamos līdzekļus valdība smeļas, ieviešot jaunu nodokli nedzērājiem.
Nezinu, cik saprotami izdevās- bet tas kas trūkst stāstā ir Feds. Un par to, ka blakus ciema (aka Eiropa un Āzija, kas vissmagāk ieberzās) investori arī pirka dzerparādzīmes un vemparādzīmes arī var pastāstīt.
Tā kā šis ir teksta uzdevums, tad pēc situācijas izklāsta seko jautājums. Kurš no visiem stāsta dalībniekiem nopelnīja visvairāk?
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Ielikšu pēc iespējas nepamanāmākā vietā, bet kur tomēr var ietikt vislielākā spama/fightu deva: :evil:
Auto tēriņi uz remontiem, apkopi, nodokļiem, TA, kasko+octa apdrošināšanām, riepām, diskiem, akumulatoriem, rezerves daļām, tuningu etc (BET nav iekļauta degviela, stāvvietas un mazgāšana) /vidēji MĒNESĪ:
1. 9-5 2.3 Aero: brauc ikdienā, vidēji 17000 gadā, izmaksā visdārgāk (2005.g.-257 Ls (bez iegādes cenas), 2006-101 Ls, 2007-84, Ls 2008-116 Ls).
2. 9000 NG 2.3 LPT (1996): brauc maz, vidēji 10000 km/gadā, izmaksā maz (2007-190 Ls (kopā ar iegādes cenu), 2008-45 Ls)
3.9000 OG 2.3 (1989) : brauc maz, vidēji 7000 km/gadā, toties ļoti nežēlīgos apstākļos, bet izmaksāja vismazāk (2005-186 Ls (kopā ar iegādi), 2006-59 Ls, 2007-34 Ls, 2008-36 Ls
+Degviela uz visiem ~180 Ls mēnesī. Degvielu tērē 9-5: ~8-12 l/100 km, abi 9000 ~9-11 l/100km
Pēdējā gada laikā ekonomēju uz auto mazgāšanu (Ls 5-30/mēn (mazgāju pats)) un autostāvvietu (Ls 15/mēn (turu pagalmā))
Jāteic, ka komforts, jauda, gaitas īpašības utml extru esamība vai neesamība ir tieši pakārtotas šeit redzamajiem cipariem.
:blink: :woohoo: :X :evil: :pinch: :huh:
Auto tēriņi uz remontiem, apkopi, nodokļiem, TA, kasko+octa apdrošināšanām, riepām, diskiem, akumulatoriem, rezerves daļām, tuningu etc (BET nav iekļauta degviela, stāvvietas un mazgāšana) /vidēji MĒNESĪ:
1. 9-5 2.3 Aero: brauc ikdienā, vidēji 17000 gadā, izmaksā visdārgāk (2005.g.-257 Ls (bez iegādes cenas), 2006-101 Ls, 2007-84, Ls 2008-116 Ls).
2. 9000 NG 2.3 LPT (1996): brauc maz, vidēji 10000 km/gadā, izmaksā maz (2007-190 Ls (kopā ar iegādes cenu), 2008-45 Ls)
3.9000 OG 2.3 (1989) : brauc maz, vidēji 7000 km/gadā, toties ļoti nežēlīgos apstākļos, bet izmaksāja vismazāk (2005-186 Ls (kopā ar iegādi), 2006-59 Ls, 2007-34 Ls, 2008-36 Ls
+Degviela uz visiem ~180 Ls mēnesī. Degvielu tērē 9-5: ~8-12 l/100 km, abi 9000 ~9-11 l/100km
Pēdējā gada laikā ekonomēju uz auto mazgāšanu (Ls 5-30/mēn (mazgāju pats)) un autostāvvietu (Ls 15/mēn (turu pagalmā))
Jāteic, ka komforts, jauda, gaitas īpašības utml extru esamība vai neesamība ir tieši pakārtotas šeit redzamajiem cipariem.
:blink: :woohoo: :X :evil: :pinch: :huh:
-
- Forums - otrās mājas
- Posts: 848
- Joined: Mon Jan 21, 2008 10:24 am
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
i togo - ap 400 Ls mēn tikai autoparka uzturēšanai vien!:woohoo: Biezais vecis! :):):)
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
Ak dies, patiešām nebiju saskaitījis kopā, mati ceļas stāvus! Nebiju līdz šim savus izdevumus skaitījis (tikai licis excelī auto izdevumus bez kopsaskaitīšanas), beidzot to izdarīju, tagad nākas izdarīt secinājumus, kāpēc es līdz šim nekādi nevarēju saprast, kur tā nauda paliek, kāpēc saņemot algu, atdodot kredītu, ielejot degvielu, saremontējot kārtējo auto nekam citam nekas nepaliek :woohoo: :(Nezinite 9000 wrote:i togo - ap 400 Ls mēn tikai autoparka uzturēšanai vien!:woohoo: Biezais vecis! :):):)
Viss, savedīšu kārtībā savu velo parku, beidzot atsākšu to izmantot, ir konkrēta motivācija! :laugh:
No otras puses attaisnojos, ja jau hobijs ir auto izpriecas, tad jāapzinās, ka tas kko maksāB) Nezinu vai marku krāšana būtu lētāk. Piemetu, ka katrs iAuto izbrauciens mums ar stūrmani līdz šim izmaksāja aptuveni Ls 50 (+/-) katram, no tiem, kas brauc normālā (lielajā) rallijā dzirdēju, ka tur cipars ir 3000 Ls :blink:.
Re:man tik tie pupi....!!!! no tiem tik tas sviestc!!
saab 9-5 izmaksas pec 7 menesiem B)
un ta sakas:
apdrosinasana octa 115 ls, remonti 850Ls, tehniskas apkopes 70Ls, riepu serviss - 25Ls
Benzina menesi videji 100Ls. Menesi videji nobraucu 1500km.
papildus policijas sodi: 30Ls ( ja nebutu auto, nebutu jamaksa :) )
un ta sakas:
apdrosinasana octa 115 ls, remonti 850Ls, tehniskas apkopes 70Ls, riepu serviss - 25Ls
Benzina menesi videji 100Ls. Menesi videji nobraucu 1500km.
papildus policijas sodi: 30Ls ( ja nebutu auto, nebutu jamaksa :) )