Taču lamāties par noplīsušo motora kronšteinu tāpat gribas. Aizdomīgu skaņu no labās puses dzirdēju, šķiet, jau nedēļu atpakaļ. Knapi dzirdamu, ietinkšķējās dažas reizes dienā pie asākiem rāvieniem. Arvien biežāk. Sākumā biju paranoisks, taču pēdējās pāris dienās biju pārliecināts, ka tas ir viena kārtīgi nenostiprināta figņa zem bardačoka. Motortelpu biju apskatījis, neko aizdomīgu nemanīju. Kronšteinu, pateicoties Mērfijam, kārtīgi izpētījis nebiju - pataustot ar roku, vēl vakar tur viss turējās kā nākas. Pie tam, man šāda liksta jau reiz bija ar eikaliptzaļo Aero, tā ka vajadzēja jau nu tā kā atcerēties. Būtu vakar vakarā ne tikai izpūtēju sametinājis, bet pāris šuves uzliktu arī kronšteinam.
Un, kas pats "feinākais" visā šajā - diendienā, braucot "rallija" režīmā savu piemājas granteni abos virzienos, es to auto pakļauju lielākām slodzēm, nekā to bija iespējams izdarīt Brīvkalnu slidotavā. Bet tam štruntam, protams, vajag noplīst tieši tad, kad esi tā attālāk no mājām aizvirzījies.
Ā, busu pēc iedzīšanas servisā uz pacēlāja pacela pēc četrām stundām. Tas jau nebūtu nekas, ja vien mehs visu laiku nebūtu staigājis apkārt tam busam, nevis noņēmies ar ko citu.
Pie tam, ne jau mēs pa šoseju lidojām - tikko bijām no meža izgriezušies un nedaudz ieminuši, lai iekļautos plūsmā. Un par fotoradaru Wazē informāciju manīju, tāpēc jau baigi neskrēju.
starterējot iedegas TCS un CE...
