Rakstam ir jaunumi
Skatiet pirmajā lapā

Jāsāk pieteikties!

Paldies par jauno info. Man uzreiz jautājums: ja man ir bērns, kuram ir 4 gadi, vai ir arī jāmaksā tie paši 18Ls (ja viņš neaizņem papildus gultasvietu)?

Parasti ir jautājums vai bērns neaizņem gultasvietu un neēd atsevišķu porciju

Ieteikums: bērniem līdz 5/6 gadiem, kas neaizņem papildus gultas vietu, prasīt naudiņu tikai par maltīti.

Ja neaizņem papildus gultas vietu, tad tikai maltīte
lai gan, puse no cenas, jo kakāt, čurāt tāpat ies, duša, zobus mazgāt, telpas jau tāpat uzmantos. Vienojamies, ka puse no cenas. 5Ls.
Edgar, tāpēc jau es rakstīju tā kā rakstīju!!!! redzi pats!!! gadījumi ir dažādi!

pie reizes, ja kāds ir veģetārietis, lūdzu to norādiet, uztaisīs jums atsevišķi ēdamas lietas!!! to lūdzu pierakstiet pie sludekļa. Arī, ja ir alerģiskas reakcijas, dariet zināmu, kam un kādus produktus neiekļaut ēdienā.
Augstāk teiktais attiecas TIKAI uz medicīniskām indikācijām un nevis, ai man negaršo karbonāde

Pirmās lapas rakstā bija minēts, ka būtu vēlams pieteikties uz tur norādītājiem e-pastiem.
Droši vien, ka lielākā daļa to neatceras vai arī uztver vārdu vēlams ļoti burtiski

Tādēļ sakām, ka vajag obligāti pieteikties

Es plānoju būt kopā ar sievu un bērnu. Ar ko braukšu vēl nezinu Iespējams būs no kāda jāaizņemas transports

Dzīvošu internātā.

Paldies mixerim par precizējumu

Pie viena būtu jānorāda arī, kādu naktsmītni izvēlas - telti vai internātu - no tā ir atkarīga cena

Tātad, pacelsim drusku priekškaru.

Cesvaine ie viena no vecākajām Latvijas pilsētām, 2009. gadā pilsēta svinēja savu 800 gadi. gana interesanti ir tas, ka 1990. gadā pilsēta svinēja savu 600 gadi...
Cesvaine atrodas vietā, kur beidzas Lubānas līdzenums un sākas Vidzemes augstiene, tātad interesants ģeogrāfisks apkartnes sakopojums. protams, Cesvaines lepnums ir 1896.? gadā uzceltā barona fon Vulfa pils, spilgta eklektisma pērle, līdzīgas Latvijā neatrast. Būs iespēja iemest aci, kā arī meklēt pilī fotografējamos objektus.
Pilsēta ir piedzīvojusi vairākus uzplaukumus un norietus, tautā klīst runas par labajiem laikiem, kad Cesvainē valdījuši 3 braši kungi: barons fon Vulfs, barons fon Aderkass un, ja nemaldos, grāfs Lencs, visi ieguvuši augstāko izglītību Tērbatā, visi vienas studentu korporācijas Livonia biedri. Tas ir laiks, kad Cesvainē attīstījusies piensaimniecība, kas vēlāk kļuva par materiālo bāzi VŠLA Cesvaine un Cesvaines Piens.
Netālu no Cesvaines atrodas mājas Īvāni, kuras stilizēts zīmējums rotājis Latvijas laika 500 Ls naudas zīmi un kura bijusi labākā piensaimniecība Latvijā.
Sazarots ceļu tīkls savienojis pilsētu ar citām apdzīvotām vietām, kā mēmi liecinieki vietām vēl atrodami verstu stabi, seni akmens tiltiņi.
Apkārtnē ir vismaz pārdesmit senlatviešu kapu lauku, viens no tādiem ir Lauču kapulauks. šķiet, savulaik velns ir rotaļādamies tuvējā apkārtnē izmētājis kaudzi Velnakmeņu.
Tuvumā atrodas Zosu un Olgas purvi, kuros notiek kūdras izstrāde un ir bijis sazarots dzelzceļu tīkls. Purvos kara laikos slēpušies okupācijas varām nesimpatizējošie pretestības spēki. Te pāri vēlies WW2 vilnis, latviešu puiši, manu vectēvu ieskaitot, te cīnījušies 19. divīzijas sastāvā, atsevišķi apmeklējamie objekti būs saistīti arī ar šo tēmu, mans avatars starp citu arī ir bildēts Cesvainē. Pēc kara daudz ļaužu sagāja mežos, kā viens no pēdējiem mežabrāļiem no meža iznācis cesvainietis Pēteris Sviklāns, mazāk paveicās Kraukļu pusē Krēmera grupai.

Pilsētas attīstību visos laikos veicina sakari: ceļi, dzelzceļi, ūdensceļi, pasts utt. Augustā varēsim svinēt 110 gadus, kopš atklāja 750mm dzelzceļa līniju 212 km garumā Stukmaņi Valka. Viena no pieturas vietām bija arī Cesvaine.
Līdz sešdesmito gadu sākumam pastāvēja arī tāda ekskluzīva, atsevišķa dzelzceļa līnija kā Madona Lubāna.
Oskara Kalpaka dzimto māju vietā ir lauku idille, pamatīgs memoriāls. Vai zinājāt, ka pret Kārli Ulmani ir ticis veikts atentāts?
Cesvaines apkārtne ir devusi tautas garīgajam mantojumam diženus cilvēkus: Jānis Ezeriņš, Augusts Saulietis, Kārlis sebris, Anda Līce, Marija Gubene, Doku Atis, Bebru Juris, te dzimis vācu rakstnieks Jakobs Lencs.
Netālu no Madonas Z/S Līvi, kur audzē kazas un ražo kazas sieru.
z/s Krūmiņi audzē piena govis, saimniecība ar vienu no augstākajiem izslaukumiem novadā. Varēsiet nobaudīt īstu lauku pienu, kā arī patrenēties l/s tehnikas vadīšanā.
Ja kādam ir aizmirsies, kas tā tāda regularitāte, tad laiks to atkārtot.

Tuvākajā laikā uzcepšu pasākuma nolikumu.

Viss, gaidām ciemos!!!

Atzīmēšos, ka es un mans pastāvīgais stūrmanis noteikti ņems dalību uz 100%. Draudzenes visdrīzāk ka piedalīsies, bet vēl redzēs, varbūt arī nē.
Griffam ir paredzēts pārdzīvot nedabisku klīrensa pacelšanu. Par to ziņošu attiecīgā topikā. Tiekamies Cesvainē !!

Klau, saabisti, pieteikšanās pasākumam norit kaut kā ļoti kūtri

Būtu ļoti labi, ja jūs kaut vai tepat ierakstītu, ka plānojat vai arī noteikti neplānojat piedalīties - vismaz mazāk nezināmo būtu un organizatoriem būtu vieglāk sarēķināt pasūtāmā daudzumu ēdinātājiem, turklāt, tas ir jāizdara nedēļu pirms pasākuma

Paldies!

nu @#$%^&*()_)(*&^%

kā šeit pievienot fotogrāfijas???
nospiežot img un starpā ieliekot šo te http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13093/" onclick="window.open(this.href);return false;

bilde nnerādās, wo za uinja??

Es laikam pasēšu, jo kopsapūlcē biju sapratis, ka pasākuma izmaksas plānojās 30Ls uz ekipāžu (stūrmanis+pilots), bet izrādās, ka 30Ls par 1 cilvēku. Ja es braucu ar visu ģimeni salasās ~85Ls dalības maksā + degvielas izmaksas ~50Ls. Kopā salasās paprāva summiņa priekš 2 dienām. Man svarīgāk savu saabiti savest kārtībā līdz ziemai.

leģionāri Cesvaines baznīcā.

Nauda nav tikai maksāšanas līdzeklis vai finanšu instruments. Tā glabā un iznes cauri gadsimtiem katras zemes un tautas vēstures liecības. Viena no šādām vēstures liecībām ir pirmajā Latvijas neatkarības periodā izlaistā banknote ar vislielāko nominālvērtību - 500 latu -, kuras aversā redzams meitenes portrets, savukārt reversā attēlotas lauku mājas.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktora vietnieks Indulis Zvirgzdiņš noskaidrojis, ka uz naudas zīmes skatāmās mājas atrodas Madonas rajonā. Viņa rokās nonākusi fotogrāfija ar lauku sētu, kas ļoti līdzinās uz naudas zīmes attēlotajai ēkai un laukiem.

1929. gada decembrī izlaista tolaik lielākā - 500 latu - naudas zīme. Uz tās ir Latvijas Bankas galvenā direktora K. Vanaga un padomes priekšsēdētāja J. Celma paraksti. Domās tiem varam pievienot arī bankas direktora - viena no galvenā direktora trīs vietniekiem - Jāņa Stalbova parakstu.

1909. gada vasarā viņš fotografējis Kraukļu pagasta "Īvānus", kur saimniekoja svainis Jēkabs Īvāns un vecākā māsa Berta Stalbova-Īvāne. Attēls bija pamatā 500 latu naudas zīmes reversa sižetam.

Jānis Stalbovs (1886-1950) 1909. gadā pēc Mironova komercskolas beigšanas sāka studijas Rīgas Politehniskā institūta komercnodaļā. 20. gadu sākumā viņš strādāja Latvijas vēstniecībā Tallinā, pēc tam bija Latvijas Bankas Daugavpils nodaļas pārvaldnieks. 1928. gadā viņš pārnāca darbā uz Rīgu. Savukārt "Īvānu" saimniecība togad saņēma Zemkopības ministrijas godalgu par veiksmīgu darbu.

500 latu banknote tika iespiesta naudas spiestuvē Bradbury, Wilkinson & Co, Ltd Anglijā. Klišejas izgatavoja spiestuves grafiķi. Viņu vārdi netika izpausti, aizbildinoties ar nepieciešamību nodrošināties pret viltošanu. Mākslinieks nezīmēja "no dabas", bet izmantoja iesniegtos materiālus.

Salīdzinājumā ar fotogrāfiju naudas zīmes reversā attēlota nedaudz citādāka lauku sēta. 1881. gadā celtais zirgu stallis ar ratnīcu un piebūvēto cūku kūti pārveidots par divām atsevišķām ēkām, izmainīts arī citu saimniecības ēku novietojums un izskats. "Īvānu" ļaudis visvairāk tomēr bija neapmierināti ar to, ka priekšplānā redzamas raibas govis. Jēkabs Īvāns uzskatāms par vienu no Latvijas brūnās šķirnes izkopējiem. Arī 500 latu iznākšanas laikā Latvijas ražīgākā govs Tulpe bija "Īvānu" ganāmpulka pēctece, un no tās piena gadā ieguva vairāk nekā 400 kg sviesta.

Taču nebūtu pareizi pārmest nezināmajam māksliniekam lopu šķirnes neievērošanu - Latvijā audzēja arī melnraibās un sarkanraibās govis, kaut arī tās nebija tik izplatītas kā brūnās. Viens no valsts saimnieciskās dzīves pamatiem bija lauksaimniecība. Piena lopkopība īpaši bija attīstīta Vidzemē. Naudas zīmes sižets uzskatāms par simbolu visai Latvijai, lai gan attēlota konkrēta zemnieku sēta.