Kristaps & Fanija, Nr.31, Latvijas SAAB Klubs
Pēc neliela pārtraukuma bija sajūta, ka bez šitā pasākuma dzīvē kaut kā pietrūkst, tāpēc agri, agri savīkšķījāmies un laidām apceļot Latvijas āres:)
Pirmais, kas nedaudz pārsteidza, ka googles tante neatrod nevienu sakarīgu starta vietas karti, -ja man piederētu viesu māja Kliņģerītes un es gribētu, lai to atrod potenciālie viesi, es papūlētos nedaudz vairāk un viesu māju sarakstu lapās ieliktu ne tikai pasta indeksu, bet arī karti, kā pie manis nokļūt un citu info. Protams, ka tas netraucēja mums atrast startu, bijām laicīgi, un lai negadītos kā te jau rakstījušajiem konkurentiem, ar Ineša verķi automašīnā salādējām fotoaparāta rezerves bateriju. Noskrubinot daļu no sviestmaižu kalna un iestrebjot kafijai līdzīgo padzērienu, sākām tradicionālo gatavošanos startam. Nācās konstatēt, ka uzziņu dienesta autobusu saraksts neatbilst pieturu situācijai dabā, kā arī prezidentu izsējas datumi nav nemaz tik viegli dabonami.:)
Maršruts sākumā šķita viens vienīgs pareizais, uz ko arī ieciklējāmies un tāpēc pieļāvām pamatīgu kļūdu,- pa ceļam veiktās izmaiņas nāca par vēlu, sanāca pabraukāties kā tādiem zaķiem, nu paši šoreiz vainīgi! Kaut kā šoreiz paklupām uz tiem neskaitāmajiem laika ierobežojumiem un pārākās piesardzības. Citādi punktiņi lasījās diezgan raiti, ceļi šķita puslīdz normāli, lai gan pilni ar siltiem, izšķaidītiem bioloģijas maģistru darbiem (lasīt Frīdas ekipāžas apcerējumu).
Paturpinot tēmu par LV tūrisma īpatnībām, jancīga likās Denavas info centra atrašanās vieta - pa lielam Nekuriene, kura pavasaros bez traktora drošvien nav aizsniedzama un uz kuru norāda 2 zīmes, no kurām viena rāda ne to taisnāko virzienu, pie tam pa ceļam varēja iebraukt arī pie kaimiņa bez norādēm. Šī nebija vienīgā vieta šajā rallijā, kur pamanījām, ka LV tūrisma dravas kopēji ne vienmēr līdz galam padomā par "parastiem ceļotājiem, bez orientēšanās pieredzes", pat norādes uz pilīm ne vienmēr aizved līdz pašai pilij. No kopējā piņģerota nosmeķējām saļarkas un motoreļļas maisījumu, kuru laipnās tantes dēvēja par bebru dziedzeru uzlējumu, kas palīdzot pret lielāko daļu pasaules slimību:), ko pēc pārdesmit punktiem atšķaidījām ar Kafeju, padzērienu, kas gatavots no visa kā, bet ne kafijas. Nosmējāmies, ka Elmāram laikam dikti patīk "Baiļu faktors", jo šajos pasākumos esam ar lielāku vai mazāku prieku testējuši sīpolu zupu, vistu ķidu zupu, ķiplokeļļas un sazin vēl ko nāksies degustēt nākotnē:). Finišā iegūtā smaržīgā, garšīgā un Īstā kafija mūs šoreiz patiesi iepriecināja!
Neskatoties, ka punktus savācām nožēlojami maz, pasākums vērtējams kā izdevies, paldies organizatoriem par kārtējo jauki pavadīto brīvdienu, mēs forši pabraukājāmies, ar mēru paskraidījām un galvas palauzījām! Atkal pārliecinājāmies, ka multifunkcionālajām 2 galvainām ekipāžām ir pagrūti cīnīties pret 8 kājainajām, kuru braucējiem ir iespēja sadalīt pienākumus, bet mēs saspringsim uz ideālā maršruta izvēli, punktus ņemsim vēl veiklāk, mums vairāk paveiksies un tad jau uzvara būs mūsu!:)
Atsevišķs paldies ekipāžai, kas ieteica mums pieskatīt sanīkušo riepu (izrādījās 13cm gara četrstūrainā nagla) un atvainojos, ka jau otrreiz šogad (pirmoreiz bija ziemā) uz ceļa nedaudz sabaidīju Jeep pilotu, rādās, ka mums ir kaut kāds neizskaidrojams pievilkšanās spēks!:)
Nu tāda iespaidiem bagāta pagara dieniņa mums sanāca, gaidam nākošo Zemgales nezināmajos līdzenumos, kur mums beidzot ir jāpaveicas, jo iepriekšējās divas vai pat trīs nekādi negāja, -visas reizes ir iznīcis auto.
