Citu iedvesmots, pastāstīšu arī es par savu "projektu" auto. Projekts gan šoreiz bija ar nedaudz citu ievirzi kā citiem, pārsvarā ļaudis kopj un lolo savas ikdienas, retro vai "izstādes" mašīnītes vai nopietni pievēršas autosportam, ar mani bija savādāk.
Mans "projekts" brieda pamazām, kad līdzīgi kā citiem, gribējās sev auto, ko nebūtu žēl izmantot dažādās pseido autosportiskās aktivitātēs, bet realizējās spontāni, kad tolaik iAuto interneta ārēs populārais personāžs Sviests sarīkoja izsoli automobilim SAAB 9000, ar ko "braucis onkulis, nometis pie žoga un dēlam tas vairs nebija vajadzīgs, es tikai pārdodu, ko lēti ieguvu" stilā. Neatceros ar kādu skaitli un cik pa jokam sākās izsole, bet man to izdevās nosolīt par Ls 340. Nosacījums bija, ka auto būs ar visu TA uzlīmi logā. Lai tā notiktu, nācās iesvīst, jo pie dokumentu noformēšanas atkārtotajā TA, CSDD darbiniekam neiepatikās apstāklis, ka cauri aizvērtajām durvīm ir redzams un sataustāms sēdeklis. No apakšas -:D
Tā kā auto investīcijā ieguldīto kapitālu es biju plānojis amortizēt viena kalendārā gada ietvaros līdz beigsies TA, auto pēc tam nododot lūžņos, autoservisā durvis liku metināt pa fikso bez jaukšanas. Auto tas ne pārāk patika, tāpēc tas ļoti skaisti aizdegās -:O.

Nu, bet viss beidzās varen veiksmīgi un tās pašas 22.dienas 2005.gada oktobrī es ierados mājās, lai atrādītu pārsteigtajai sievai savu spontāno pirkumu: pelēku 1989.gada SAAB 9000 ar 2.3 bezturbo motoru, pamatojot to visu ar „vienreizēji izdevumi”, „lai gonkās nebūtu jālauž mūsu vienīgais ģimenes auto” utml. pārgudriem un optimistiskiem textiem. Auto rotāja DAVOS uzraksts, kas acīmredzot nozīmēja izturīgs un spītīgs kā Alpu kalnu āzis :evil:

Pirmie izdevumi bija stiprā izolente un darva, kuri spēlēja ne mazu lomu arī turpmākajā auto lietošanas laikā-:D.
Kā jau pienākas „projektu auto”, -pirmais darbs ir uzlabot (neesošo) stereo sistēmu, tāpēc par Ls 2 iegādājos pirmo Dzidriņas megasistēmu, kur dīvains, bet obligāts nosacījums bija savākt visas iepriekšējā īpašnieka kasetes. Iegūtais Pioneer radio tomēr nesāka strādāt, nelaimīgās kasetes nebija kur izmantot, nācās upgreidoties, šķiet par Ls 15 iegādājot Pioneer galvu, kura ar lodāmura un dievpalīgu turpmāk priecēja mani tuvos un tālos izbraucienos.

Nākošie ieguldījumi jau bija nopietnāki, jo efektīvā dzirksteļojošā pirmspārdošanas sagatavošana bija sabeigusi daļu vadu, kā rezultātā sāka gļukot elektrība, durvīs izbeidzās herkons un sazin vēl kas ne. Tika salabota pat seno laiku signalizācija, auto strādāja gandrīz visi elektriskie logi, lūka, centrālā atslēga, logu, spoguļu un sēdekļu apsilde, ABS un stūres pastiprinātājs, Pioneer 1.paaudzes radio ar oriģinālajiem 4 papīra skaļruņiem. Nedaudz ar baloniņu piekrāsojot, auto ieguva ļoti pat ciešamu izskatu un es ar to uzsāku ikdienā braukt uz darbu.

Lai sasniegtu augstus sportiskos sasniegumus, prasījās pēc jaunām riepām. Noticot manai sportiskajai izaugsmei, tās man uzdāvināja SAAB kluba biedrs Ēriks. Riepas bija praktiski jaunas Hankook W404, tās uzreiz tika nošipotas, jo ziema solījās būt barga.
Neiztika arī bez auto tūneru aprindās populārās izplūdes uzlabošanas – tā gadu gaitā tika uzbota pat vairākas reizes, katru reizi tika aizlāpīts arvien jauns caurums-:D Nejēdzīga un dārga nodarbošanās.
Lai auto priecētu ne tikai manu sirdi, bet arī acis, ar Autodizains palīdzību tas ieguva kaujas krāsojumu, kā rezultātā auto iepatikās pat manai sievai.

Tā kā tajā laikā populārie iAuto ralliji notika dienas tumšajā laikā, bet auto oriģinālās gaismas nešķita pietiekamas, auto sākotnēji tika aprīkots ar miglas lukturiem par Ls 4 gabalā, bet vēlāk arī ar dārgiem tālās gaismas Bosch prožektoriem. Jāteic, ka šī kombinācija patiešām šķita optimāla, jo lētos, bet nebūt ne sliktos miglas lukturus es turpmāk dabūju vairākkārt pamainīt cenšoties izšķūrēt trases malas kupenas, savukārt tālie spīdēja tik labi kā nevienam.

Auto jau nopērkot bija aprīkots ar oriģinālajiem lietajiem diskiem, bet protams, ka tika iegādāti vēl vieni. Ok, šis ieguldījums gan bija ļoti praktisks un arī ekonomiski pamatots.
Pirmajā gadā auto tika izmantots iAuto rallijos un SAAB kluba un citu organizētajās sacensībās ziemas trasēs, ar to tika braukts uz darbu un laukiem, tas tika izmantots daudz un dažādi. To nebija žēl aizdot radiniekiem, kolēģiem, draugiem un pat paziņām, jo bija zināms, ka neko salauzt nesalauzīs, auto bija izturīgs un uzticams! Vienīgais, kas krita uz nerviem – auto jau no paša sākuma kaut kur tecēja ūdens,-it kā no lūkas, it kā no ierūsējušās priekšējā loga malas. Tika smērēts un drenēts, bet bez rezultātiem – lietus/sniega laikā uz rokām gadījās uzpilēt pa ūdens lāsei, ziemā naktī logi aizsala no iekšpuses, bet labi, ka apsildes sistēma strādāja nevainojami.

Turpmāk tika mainītas eļļas, pirktas un saņemtas dāvinājumā lietotas riepas, bet kādā no iAuto vasaras posmiem Mūsas trasē, kad jau cīņas karstumā bija izmantota 2 „zapaska”, lai nebūtu jāzaudē dārgais laiks uz maiņu, „cīsiņa” disks tika nobraukts līdz galam.

Jāteic, ka tajā laikā iAuto regularitātes ralliji bija diezgan nežēlīgi. Daudzi caursita riepas un kartera aizsardzība bija „must have”opcija, tomēr es to neuzliku. Paveicās:)

Pienāca gada beigas un joka pēc aizbraucu uz TA, kur mani pārliecināja auto…paturēt. Tika ielikta nepieciešamā nauda ritošajā daļā, bremžu diskos uc sīkumos un nolemts ar šo auto papapriecāties vēl vienu gadu. Tika pirkta izolente, darva, krāsa baloniņos, mainījās stūrmaņi, līdz atkal Mūsas trase mūs gandrīz pievīla,- auto izbeidzās ģeneratora/ūdenssūkņa piedziņas siksna. Paldies Peugeot izplatītājiem un komandas biedriem, kam pateicoties tas viss lauka apstākļos tika nomainīts un sacensības tika veiksmīgi nofinišētas!

2007.gada nogales TA pienāca ar degošu ABS lampiņu panelī, tomēr nolēmu tā arī braukt uz CSDD, pēc TA (ne)iziešanas dēļ stūres pirksta, bremzes joprojām strādāja, gan bez ABS. Izbraucot pa TA vārtiem, bremžu pastiprinātājs pateica „attā” un bremzēšana kļuva varen amizanta! Dīleris iepriecināja ar skādes izcenojumu: ~Ls 1000 remkomlekts vai Ls 2000 jaunas bremžu sistēmas maiņa. Kopīgi pasmējās, bet padoties vēl negribējās, tāpēc šrotā par Ls 30 tika iegādāts nepieciešamais vakuumsūknis (tas kas 2K jauns) un vēl par Ls 50 nomainīts. Meistars teica, ka nekad, nekad vairāk šādu darbu neņemšoties darīt, lai nemaz neprasot-:D
Pēc divu ar pusi gadu lietošanas izbeidzās amortizatori un stūres reika un auto jau atkal gandrīz tika nodots lūžņos, jo lietots tika reti,- tikai tik daudz, lai piedalītos kādā sportiskā auto pasākumā. Talkā nāca stūrmane Fanija,- ieraugot, ka Arnijs savējo 9K jau bija pasteidzies piesliet pie žoga, tika nolemts investēt kopīgi,- Arnija auto tika izmantots kā donors, rezultātā pēc pamatīga remonta iegūstot aero amortizatorus, stūres reiku uc sīkumus. TA jautājums par nākošo gadu un auto pielietojumu vairs nepacēlās, jo TA auto izgāja bez iebildumiem!

Vasarā auto priecēja sīčus, kam tika dota vaļa un pilnīga radošās domas lidojuma brīvība auto intsaab2008 ietvaros apkrāsojot.

Ne tikai mums ar Faniju, bet arī dēlam šis kļuva par ļoti mīļu auto. Tas pa retam tika braukts, braukts nežēlīgi, pēc tam mazgāts un sakopts. Tas kā uzticams šunelis gaidīja, kad dabūs izskrieties, vienmēr bija tehniskā kārtībā, lai gāztu!

Pēdējā gada laikā nomainīti tika ģeneratora rullīši, gali pusasīm un visbeidzot izbeidzās arī sajūgs (Ls 60). Kad pavisam izbeidzās arī 2 ātrums un atkal neglābjami sāka tecēt stūres reika, auto virsbūve no stāvēšanas bija pavisam izrūsējusi caurumaina, Arnijs atteicās to remontēt:).
Tika pieņemts lēmums TA nemaz nemēģināt iet, bet atlikušo OCTA periodu izmantot auto izpriecām slēgtās trasēs. Galu galā tas vēl gāja „zvērā” un visu ziemu priecēja mani slidenajās trasēs Brīvkalnos, 333 un Biķerniekos. Pēc vien tāda brauciena, acīgi CP darboņi pat bija gandrīz gatavi TA uzlīmes vietā pieņemt manu tikko sūri grūti izcīnīto diplomu, kā apliecinājumu auto tehniskajai kondīcijai-:D Pēdējā braucienā 333 manas pārgalvības dēļ pēc tramplīna piezemējos ar vēderu uz trases zemes vaļņa, noraujot no spilvena ātrumkārbu, tomēr līdz mājām itin ņipri vēl aizbraucu pašgaitā. Jāteic, ka savas dzīves laikā auto pārāk pa grāvjiem nedzīvojās, šķiet 5 gadu laikā 2 x tik nātrēs nesāpīgi padzīvojāmies, 1x bez maz dabūjām nojaukt jau pussagruvušu māju, lai divatā ar Faniju no dziļas dubļu peļķes naktī izceltu uz pamesta lauku ceļa vidū noslīkušo auto. Tā kā auto bija augsts, ar ziemas riepām tā caurgājamība pārliecināja jebkurā gada laikā. Tomēr organizējot draugiem pasākumu, īsi pirms laika, kad jau „jālaiž starts”, es mēģinot „izbraukt pa taisno”, pamanījos to norakt dziļās smiltīs pretī Ādažu poligona kontrolpunktam, toreiz rakšanas darbi norisinājās automātu stobru fonā! Vienīgā reize, kad auto mājās devās „atsaitē” bija pagājušajā vasarā, kad vēl pusi pasākuma ar Inesi nobraucām ar pamatīgi slīdošo sajūgu, tomēr mums bija attaisnojums, -tā nebija mūsu laimīgā diena. Mūsu jautrā komanda pirms tam jau bija izbeigusi Ineša auto, „nogriežot” pusasi. Nu, jautri ir gājis!

Maija svētkos saņēmos, piedarbināju, uzbraucu uz bluķīšiem, ieslēdzu Dzidriņas megasistēmu un noskrūvēju manuprāt tikai pašas nepieciešamākās rezerves daļas, kas turpmāk derētu manam otram 9K: DI bloku, migliniekus un amortizatorus.

Ha! Gaidot evakuatoru, pa pāris vakariem auto galu galā tika izjaukts pamatīgi, atdodot draugiem un kaimiņiem vajadzīgās daļas. Dēls, protams, visvairāk novērtēja iespēju paturēt stūri -:P

Šogad uzticamais Davos pacēlās pēdējā lidojumā, piezemējās uz platās evakuatora muguras un nesteidzīgi devās pēdējā gaitā uz krāsni, lai pārtaptu kādā citā mūsu sadzīvē noderīgā dzelzī.

Emocijas, prieku un piedzīvojumus, ko šis auto ir sniedzis nevar izteikt naudā, tomēr tiem, kam patīk cipari, statistika:
auto iegādāts: Ls 340, auto 5 gadu garumā ielikts: Ls 2 366, atlikums pārdots par Ls 50, kopā pieveikti: 346 109 kilometri, no tiem manā lietojumā: 34 823 km. Tātad sanāk, ka, neskaitot 8-11 l degvielas, šis auto uz katru kilometru tērēja 8 santīmus.
Visa auto galerija (trūkst dažu dzīves posmu bildes)

Bez komentāriem :blink:

Paskatījos arī visas bildes, beigās pat skumji palika:(
+1 par skaistu stāstu.

Šis ir pelnījis šādu atvadu rakstu pie tam tik interesanti pasniegts, ironija un humors lasot lika plati pasmaidīt! :)
Jā, +1 arī no manis! ;)

Ja kādam no Jums ir šī auto vēsturiskās bildes, labprāt pievienotu tai galerijaiB)

Interesanta lasāmviela :) Cepums no manis arī :silly:

Vai nav kluba žurnāla cienīgs stāsts?