Apsveikumi Edgaram & family

O! Apsveicu ar neizgulētajām naktīm!
Man ar pret dz.n. nekas nav, tāpēc abas reizes paņēmām mantas un gājām uz Stradiņiem. Atpakaļ ar atnācām ar kājām, tāpēc zīmēšanās ar zilajiem baloniem atkrita.
Ne jau kantoris ir noteicošais kā uzņems šo pasākumu, bet gan personāls. Tais pašos Stradiņos man riebjas iet tur kur nav pazīšanās...

[ Post made via Android ]

chippy wrote:O! Apsveicu ar neizgulētajām naktīm!
Man ar pret dz.n. nekas nav, tāpēc abas reizes paņēmām mantas un gājām uz Stradiņiem. Atpakaļ ar atnācām ar kājām, tāpēc zīmēšanās ar zilajiem baloniem atkrita.
Ne jau kantoris ir noteicošais kā uzņems šo pasākumu, bet gan personāls. Tais pašos Stradiņos man riebjas iet tur kur nav pazīšanās...

[ Post made via Android ]

Tu taču, var teikt, ka dzīvo Stradiņos!

Apsveicu, apsveicu

Manas visas trīs meitas arī dzima Dz.N. un tur uz vietas nokartoju arī dzimšanas apliecības, tā teikt pie reizes.
Neko sliktu pateikt nevaru.

Šobrīd gan vairs nav tik traki - kādas 8-9 stundas divos piegājienos pa nakti izdodas nosnaust Bet, ņemot vērā, ka sīcis ieradās naktī un trobelēja mūs vēl visu iepriekšējo dienu, pirmās divas dienas gan es staigāju kā zombijs Protams, cita lieta būs, kad man beigsies šis frīlansera laiks - kamēr es varu strādāt, kad es gribu/varu, tikmēr jau var pielāgoties sīča režīmam, bet, ja katru darba dienu ir jāceļas, piemēram, 7.00 un jādodas uz darbu, tas jau būs cits grūtības līmenis

Tas ir daudz, man katram sīcim kamēr palika gadiņš sanāca pagulēt 2-3 piegajienos ap 6-7 stundām.
Visvieglāk gaja ar jaunako

lawyer wrote:Šobrīd gan vairs nav tik traki - kādas 8-9 stundas divos piegājienos pa nakti izdodas nosnaust Bet, ņemot vērā, ka sīcis ieradās naktī un trobelēja mūs vēl visu iepriekšējo dienu, pirmās divas dienas gan es staigāju kā zombijs Protams, cita lieta būs, kad man beigsies šis frīlansera laiks - kamēr es varu strādāt, kad es gribu/varu, tikmēr jau var pielāgoties sīča režīmam, bet, ja katru darba dienu ir jāceļas, piemēram, 7.00 un jādodas uz darbu, tas jau būs cits grūtības līmenis

Edgar, pie visa pierod!

elmo wrote:

lawyer wrote:Šobrīd gan vairs nav tik traki - kādas 8-9 stundas divos piegājienos pa nakti izdodas nosnaust Bet, ņemot vērā, ka sīcis ieradās naktī un trobelēja mūs vēl visu iepriekšējo dienu, pirmās divas dienas gan es staigāju kā zombijs Protams, cita lieta būs, kad man beigsies šis frīlansera laiks - kamēr es varu strādāt, kad es gribu/varu, tikmēr jau var pielāgoties sīča režīmam, bet, ja katru darba dienu ir jāceļas, piemēram, 7.00 un jādodas uz darbu, tas jau būs cits grūtības līmenis

Edgar, pie visa pierod!

Arī pie tā, ka ierodoties darbā var izrādīties, ka uz uzvalka ir kaksis (nu vai labākajā gadījumā kaut kas no otra gala).

P.S. Apsveicu!

Apsveicu Edgar
Ja izdodas nogulēt vienā piegājienā ilgāk par 3 stundām, tad ir ļoti labi. Ja neizdodas tad ir grūtāk

Nu Jums tie bērni kaut kādi šuganije
Lab, lab, man miegs kā lācim, kamēr nesāk sist, nekas netraucē.

Apsveicu ar pieaugumu

Pirmās dienas tak parasti var vēl normāli izgulēties. Tad tieši sāk šķist, ka apkārtējo runas par negulētājām naktīm ir totāls fufelis un arī turpmāk dzīve ritēs ierastā gultnē. Sākumā mazulis tik pasūknē cici, piekakā pampi, tad turpina krākt. Pat pilnīgi vai gribas, lai nešņāc tik daudz un velta kādu uzmanības devu arī tētukam un mammukam. Bet nē, šis pablisinās stundiņu un aidā atkal krākt. Reālā jautrība sākās vēlāk.

Par RDzN negribēju neko sliktu teikt. Daudz kas atkarīgs no konkrētajā situācijā sastaptā personāla, tā ka - cik cilvēku, tik stāstu. Man pēc tām pirmajām dzemdībām likās, ka nekāda vaina, viss pluss mīnuss tāpat kā filmas redzēs un pirms tam kursos stāstīts. Tikai vēlāk, kad process piedzīvots arī mājas apstākļos un ir ar ko salīdzināt, tad arī var izdarīt secinājumus. Grozies kā gribi, bet mājās... ir mājīgāk. Sava vanna, sava gulta, sava palodze, pat pods savs. Kā mūsu vecmāte lieliski salīdzināja - kā mīlēties un kakāt. Jūs spējat mīlēties publiskā vietā prožektoru gaismā ar svešiem cilvēkiem apkārt? Spējat atslābināties un baudīt procesu? Ahaaa, visdrīzāk nemaz nav mēģināts. Un ar kakāšanu nav tā, ka savs pods vienmēr tuvāks, nemaz nerunājot par to darīt to citiem redzot varētu vien tad, ja nu tiešām acis jau pārgrieztas un sprūk ārā? Nu lūk, par to arī stāsts - mājās, savā ierastajā vidē var krietni labāk atslābināties. Un matemātika te vienkārša - jo vairāk atslābināts, jo bēbītim vieglāk tik ārā.

Par to, ka stacionārā ir foršāk, jo tur ir klāt bars ārstu - šis bija punkts, par kuru es arī savulaik biju itin skeptisks. Sak, ja nu kaut kādi sarežģījumi, phuphuphu, un mēs esam pusstundas brauciena attālumā no pilsētas? Izrādās, ka sarežģījumus var paredzēt gana laicīgi un tad arī lemt par to, vai ir vajadzība doties uz stacionāru. Otkārt, mājdzemdību vecmātes nav gluži vecas pirts tantiņas bez izglītības, viņām ir ārstu diplomi un iemaņas, kā arī līdzi uz dzemdību vietu ir nu taaaada kaudze ar visādu inventāru, ka mazā dzīvoklīti to visu izvietot varētu būt problemātiski. Vajadzības gadījumā gan pie sistēmas pieliks, gan sašūs, gan apstājušos sirdi ar elektrošoku iekustinās. Pēc pēdējām dzemdībām man vairs nav šaubu par to, ka vajadzības gadījumā vecmāte spēs izdarīt praktiski to pašu, ko varētu darīt stacionārā. Jā, viņai ir tikai divas rokas, bet tāpēc jau blakus ir arī tētis ar vēl divām rokām. Nerviem gan jābūt stipriem, heh.

Šodien saņēmu jauno kalendāru!

Pirmais jautājums gan bija- "A kāpēc tik maziņš?"

elmo wrote:Šodien saņēmu jauno kalendāru!

Pirmais jautājums gan bija- "A kāpēc tik maziņš?"

Tieši manas domas, bet priecē, ka pats var izvēlēties bildi katram mēnesim.

Jā, es arī samulsu, kad ieraudzīju izmēru. Bet nu nekas - mājās tāpat pie sienas ierastajā vietā nesanāks piekārt, jo tur jau uzspēts piekārt citu kalendāru, tad nu priekš ofisa šāds izmērs būs pašā laikā.