Arnijs wrote:Manuprāt, tur ir viena nianse, kas jāņem vērā. Ja tie AKB tiks staipīti šurpu turpu, tad viņi būs ar dažādiem uzlādes līmeņiem un saliekot paralēli, relejs var īsti nesaprast, cik kuram vajag. Viss, protams, darbosies, bet AKB mūžs var nedavilkt parastos kalpošanas laikus. Visvienkāršākais būtu vnk uztaisīt pagarinājumus ar klemmēm no esošā AKB (tas, lai var pielikt otru paralēli maiņas brīdī un borts nepaliek bez strāvas, kamēr noņem uzlādēto lietošanai.

Tātad principā tu iesaki divus reizē nelādēt?
Skaidrs - esmu ievācis dažādus viedokļu skatīšos ko no tā sanāks izmantot praksē!

Paldies visiem :)

keikei wrote:Es tik vēl domāju - kas slikts var notikt ja uzliek vienkārši paralēlo slēgumu bez releja? Tas atmestu daudz neskaidrību darba procesā - vadus savienot māku :)

Ja saslegsi 2 akb paraleli,iegusi vienu lielu.Respektivi zud jega ko sakt.Ieliec jaudigaku aki un cau.
Bet problema slepjas citur:
Ja aizrausies ar elektribas lietosanu pie izslegta motora,vari palikt juras vidu ar tuksu akb.
Ja liek 2,un atdala ar releju,tad izladesi tikai to kas paredzets tavam elektroizklaidem,bet otrs paliks motora palaisanai.
Liekot vienkarsi paraleli,vari nenokert to robezu kad starteris vairs negriezis...
P.S.
akisus vari slegt paraleli un ari ar relejiem problemu nebus,tikai releju vajg diezgan jaudigu.

Beigās viss bija krietni vienkāršāk!
Nebiju veicamo uzdevumu līdz galam sapratis. Aizdedzes mezglā iekšā nebija jājaucās. Bija viens brīva vieta siksnas piedziņas mezglā un tādēļ tika pielikts atsevišķš ģenerators, kas uzlādēs šīs te patēriņa baterijas. Tā ka vienīgā problēma bija, tas ka vajadzēja kronšteinu pārtaisīt, bet tā tā kā tur bija viens ūber meistasrs, kurš ar metālu uz TU, tad arī tā kļuva par neproblēmu! :)
Tālāk jau vienkārši - ierosme ģeneratoram no aizdedzes un divas AKB, kuras nelādēs abas reizē, bet gan ar slēdzi - vienu vai otru!

Tā, ka gala rezultātā iegūvu - 120A ģeneratoru un divas 115Ah AKB, kuras lādēs pa vienai!

Ļoti vienkārš jautājums zinātājiem. Pie 380 voltiem jāpievieno 220 volti, tātad nāk 4 vadi fāze, fāze, fāze un zeme, jāpievieno trīs vadi,divi pa kuriem ies strāva un trešais zemējums boilerim, kur lai pievieno šo zemējuma vadu? Arī pie nulles, zemējuma. Ceru ka mani sapratāt, neesmu elektriķis, un man šī ir diezgan tumša bilde.
Jau iepriekš pateicos.

lablaiks wrote:Ļoti vienkārš jautājums zinātājiem. Pie 380 voltiem jāpievieno 220 volti, tātad nāk 4 vadi fāze, fāze, fāze un zeme, jāpievieno trīs vadi,divi pa kuriem ies strāva un trešais zemējums boilerim, kur lai pievieno šo zemējuma vadu? Arī pie nulles, zemējuma. Ceru ka mani sapratāt, neesmu elektriķis, un man šī ir diezgan tumša bilde.
Jau iepriekš pateicos.

Zemējums parasti ir neatkarīgs, tb atsevišks un to, kas ir rozetē, dēvējam par fāzi un nulli. Tātad - no kontakta ņem fāzi un nulli (tas pats, kas apzīmēts ar zemējumu), bet iezemēt vari pie atsevišķi zemē iedzīta stieņa.

lablaiks wrote:Ļoti vienkārš jautājums zinātājiem. Pie 380 voltiem jāpievieno 220 volti, tātad nāk 4 vadi fāze, fāze, fāze un zeme, jāpievieno trīs vadi,divi pa kuriem ies strāva un trešais zemējums boilerim, kur lai pievieno šo zemējuma vadu? Arī pie nulles, zemējuma. Ceru ka mani sapratāt, neesmu elektriķis, un man šī ir diezgan tumša bilde.
Jau iepriekš pateicos.

Tā kā tas ir boilerim, tad atsevišķš zemējums ir OBLIGĀTS!!!:angry:

Reku misters Rx sniedzis labu izskaidrojumu:
http://www.building.lv/forums/read.php?99,20760,page=1

Ir speciāli zemējuma stieņi.
Sliktākajā gadījumā kāds metru garš dzelzs stienis max mitrā vietā.