Un, kad es ar tikko no ziemas miega pamodināto Hiršu kārtīgi izvizinājos pa piemājas ceļiem un mežu, vēlme ņemt rokās štrumentus un ķerties pie izjaukšanas darbiem, bija kā ar roku atņemta. Sirds sāp ejošu auto sadalīt!Tad nu tika nolemts tomēr pamēģināt aizbraukt līdz TA un paskatīties, kādus brīnumus sarakstīs slimības lapā. Ja viss slikti - jaucam. Ja sīkumi, tad varbūt ir jēga sataisīt cerībā, ka ar svaigu TA uzlīmi ir vieglāk pārdot.
Lielākais pigors bija ar nosprāgušu bremžu sūkni. Tiku domājis, ka bremzes tādas švakākas no stāvēšanas. Vēl pirms braukšanas uz TA nomainīju aizmugurē diskus/klučus, arī suportus uzliku no cita auto, kurš tikko vēl bija braucošs un nesen gājis TA, saņemot labus ciparus par bremžu darbību. Priekšā diski un kluči nesen mainīti, pēc stāvēšanas notīrīti.. nu vajadzētu būt ok, pa ceļam uz apskati tak piedils. Pa ceļam jūtu, ka bremzēšanas uzlabojas minimāli, taču apstāties kaut kā nebūt tomēr var, turpinām ceļu. Apskatē iedod labus ciparus par priekšējām bremzēm, taču pakaļējām apaļa nulle!
Inspektors saka, ka droši vien sadalītājs.. Es saku - nu nevar būt, tur nav īsti nekāds sadalītājs, bremžu šķidrums ar vienādu spiedienu iet gan uz priekšējām, gan pakaļējām bremzēm. Nu varbūt neesot atgaisots... Ok, braucu uz turpat blakus apskates stacijai esošo servisu, saku, lai mēģina atgaisot. Bez rezultātiem, neviena burbulīša (lai arī es atcerējos, ka nomainīju suportus un aizmirsu atgaisot! ). Skatē, protams, ielika trijnieku un ceļu turpināju, blisinoties apkārt, vai nemana kādu CP auto. 
Līdz mājām tāds braukt nevarēju, tāpēc devos pie brālēna un teicu, lai maina bremžu sūkni - galu galā, par darbu viņam samaksātu tik pat, cik par evakuatoru līdz mājām. Lieki piebilst, ka pēc bremžu sūkņa maiņas bremzē tā ka prieks.Pārējais jau sīkumi - iegādāta un uzlikta viena jauna rocenes trose (otra laikam arī salīdzinoši nesen mainīta, tā ka var likt šķērsām arī uz asfalta), viena bukse (piesējās par to presēto, kas aizmugurē šķērsstabilizatoram apakšā), sataisīts pīpināmais (kas to būtu domājis, ka iet caur diviem drošinātājiem, no kuriem viens lukturu tīrītājiem... bet to jau atklāj tad, kad viss pārējais caurskatīts divas reizes). Sākotnējā apskatē bija neriktīgas atgāzes, taču, kad aizbraucu pie gāzotājiem (iemēģināju autogaze.lv pakalpojumus), viņu aparāts rādīja, ka viss ir normas robežās. Iedzina man svaigāko softu, pārkalibrēja, it kā viss kārtībā.
Gadu atpakaļ noliku pie sētas, jo šķita, ka motors kļuvis trokšņaināks un varbūt ķēde ziņo par maiņas nepieciešamību. Var jau būt.. bet ticamāk sāk šķist, ka es vienkārši esmu kļuvis pārlieku paranoisks pret katru lieko skaņu. Joprojām esmu motora meklējumos Agneses mašīnai, tāpēc ik pa laikam kaut ko aizbraucu apskatīties - jēziņ, pa telefonu stāsta, ka čut ne ideāls, braucis opis, utt., realitātē tratatattaaaa. Arī paklausoties manas māsas mašīnā esošo motoru ir sajūta, ka Hirša motors, salīdzinoši, iet kā bitīte. Māsas mašīnai odometrā ir tuvu pusļimonam un ķēdes graboņa tik tiešām ir izteikti dzirdama. Tā ka - ej nu tiec gudrs. Biju jau paspējis norakstīt Hirša motoru, bet skat, iet un iet. Un sprigani iet, tiešām prieks braukt. Šķiet, ka šim pat būtu jēga to ķēdi nomainīt.
Dažas bildes atskaitei. Lai ir par piemiņu, cik ļoti auto skatu bojā neriktīgi diski.
Visos krājumos esošajos 16'nieku komplektos atradās pa kādai riepai, kas nolaidusi gaisu un pēc uzpumpēšanas tāpat negrib turēt. Sataisīšu, uzskrūvēšu, tad arī būs cits skats. Un oranžie pagriezieni jānomaina atpakaļ uz baltajiem.
Pieliku sīčus pie darba (starpcitu, riktīgi ātri iet uz priekšu disku maiņa, ja ir četras papildus rokas - atliek tikai atvilkt un pievilkt skrūves, disku prot noņemt paši un man tik jāuzliek, arī visus ripuļus izripināja no angāra un nomainītos ieripināja atpakaļ), nomainīju acīs cērtošos oranžos pagriezienus, tad neliels pičiņu pačiņu un kā cits auto! Tikko vēl bijām aizbraukuši līdz brālēnam pēc mana moča un tad nu atpakaļceļā braucu aiz Hirša un sajūsminājos, cik īstenībā sasodīti labi šis izskatās. 
